Katrā slimnīcā un aptiekā tiks uzstādīts speciāls pirkstu nospiedumu identifikators, kas būs saistīts ar Iekšlietu ministrijas datu bāzi un ļaus pārbaudīt, vai konkrētais pacients ir apdrošināts un tiesīgs izmantot Slimo kases pakalpojumus, kā arī sekos tam, cik ilga bijusi uzturēšanās slimnīcā, kāda diagnoze uzstādīta un kāda ārstēšana veikta.
“Mirušās dvēseles” ir viena no izplatītākajām krāpšanas shēmām. Piemēram, oficiāli atzīmēts, ka slimnieks bijis hospitalizēts veselu nedēļu, taču patiesībā ir izrakstīts daudz ātrāk. Vai arī otra galējība – palātas ir pilnas ar pacientiem, kas nav smagi slimi un varētu ārstēties mājas apstākļos, taču slimnīcai ir izdevīgi iekasēt maksu par uzturēšanos, zālēm un ārstu pakalpojumiem.
Līdzšinējais kontroles mehānisms, kas izmantoja personas apliecību lasītāju, nebija pietiekami efektīvs, jo izrādījās, ka uzstādītie aparāti neatšķir oriģinālo dokumentu no kopijas.
Veselības aizsardzības ministrs Petrs Moskovs ir pārliecināts, ka jaunā pacientu biometriskā identifikācija dos labākus rezultātus. Līdzīga prakse esot sastopama daudzās valstīs, piemēram, kaimiņu Turcijā tiek izmantots visas plaukstas nospiedums. Pie tam izdevumi nebūs lieli – viena identifikatora uzstādīšana izmaksās ne vairāk kā 20 eiro.
''Ja mēs gribam izbeigt ar viltus ārstu apskatēm un zāļu izrakstīšanu saistītās zādzības, respektīvi, mūsu apdrošināšanas iemaksu izšķērdēšanu – cita ceļa nav. Slimnīcā, aptiekā, pie ārsta – lai izmantotu Slimo kases pakalpojumus, būs nepieciešams apliecināt pacienta fizisko klātbūtni,'' klāsta veselības ministrs Petrs Moskovs.
Ministra priekšlikums uzņemts ar dalītām jūtām. Pēc opozīcijas pārstāvju domām, tas aizskar cilvēka pašcieņu, jo slimnieku pielīdzina noziedzniekam. Bez tam nākošgad Bulgārijā paredzēts ieviest individuālās elektroniskās veselības apdrošināšanas kartes, kurām būs līdzīgas funkcijas, un tāpēc tie ir lieki izdevumi. Negatīvi izteicās arī lielākā daļa privāto slimnīcu vadītāju, kā arī juristi, kas ideju raksturoja kā tiesisku absurdu un izteica aizdomas, ka tā var novest pie pārāk plašas piekļuves personas datiem un to neatļautas izmantošanas.
Nav arī īsti skaidrs, kā darbosies jaunā identifikācijas sistēma, ņemot vērā, ka pēc pašreizējā Likuma par personu apliecinošiem dokumentiem, biometriskos datus, ieskaitot pirkstu nospiedumus, satur tikai starptautiskās pases, bet ne personas apliecības, ko lieto lielākā daļa bulgāru.
Savukārt Valsts obligātās veselības apdrošināšanas fonds, kā arī pacientu organizācijas atbalsta ministra priekšlikumu un uzskata, ka tas uzlabos kontroli un ar veselības aizsardzību saistīto organizāciju un iestāžu savstarpējo komunikāciju. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts arī speciāls pielikums mobilajiem telefoniem, kas ar īsziņu palīdzību informēs savu īpašnieku par visiem ar doto tēmu saistītajiem jaunumiem.
