Vēl pagājušajā nedēļā vietējie politiķi un sociologi prognozēja, ka grieķi tomēr izvēlēsies dialogu un apliecinās gatavību savilkt ciešāk jostas. Taču izrādījās, ka pieradumam ir liels spēks un ir grūti atteikties no privilēģijām, kad, piemēram, tev piemaksā par to vien, ka esi laikā ieradies darbā, nemaz nerunājot par prēmijām katrā izdevīgā gadijumā, 13. un 14. algu un tamlīdzīgi.
Tāpat kā Latvija, kas pirms pāris gadiem pati tika galā ar smagu ekonomisko krīzi, arī Bulgārija skatās diezgan rezervēti uz savu dienvidu kaimiņu nevēlēšanos atteikties no ierastā dzīves stila, sākt maksāt parādus un ķerties pie reformām, kas ir vitāli nepieciešamas. Jo vairāk tāpēc, ka bulgāriem situācija ir līdz mielēm pazīstama.
Vērojot garās rindas pie bankomātiem Atēnās un citās Grieķijas pilsētās, prātā nāk Korporatīvas tirdzniecības bankas krahs pirms gada, kā arī vēl senāki notikumi - Bulgārijā 1996. gada rudenī, kad vietējā valūta devalvējās par 600 procentiem, bankrotēja 14 bankas, bet pensijas un algas saruka līdz pāris dolāriem.
Pavisam nesen bija grūti pat iedomāties, ka kaut kas tāds varētu atgadīties Grieķijā. Vēl grūtāk prognozēt, kā pēdējie notikumi varētu ietekmēt situāciju Balkānu reģionā un konkrēti Bulgārijā. Vietējie analītiķi apgalvo, ka uztraukumam nav pamata, Valsts banka uzmanīgi seko notikumu gaitai, un ir sperti visi nepieciešamie soļi, lai nepieļautu krīzes paplašināšanos. Atskan pat balsis, ka Bulgārijai nenāktu par ļaunu izmantot situāciju savā labā, jo iespējama kapitāla migrācija, vietējās bankās depozīti, tai skaitā arī no grieķu klientiem, turpina augt, arī daļa no tūristiem šogad, iespējams, dos priekšroku Melnajai, nevis Egejas jūrai. Galvenais ir izvairīties no panikas, citādi nostrādās domino princips, un tad situācija var kļūt nekontrolējama.
Kamēr rit strīdi, vai un kādi ir iespējamie mehānismi iziešanai no eirozonas, daudzi finansisti uzskata, ka praktiski Grieķija jau atrodas ārpus tās.
Jebkurā gadījumā iespējami vairāki scenāriji, kā notikumi varētu attīstīties tālāk. Varbūt tiks atrasts kompromisa variants un Grieķija paliks eirozonā, vai arī var turpināt, kā līdz šim, un kad visi eiro būs notērēti, pāriet uz citu valūtu, piemēram, “jauno” drahmu, un mēģināt tikt galā pašiem. Agrāk sekas Bulgārijas ekonomikai un finansēm būtu katastrofālas, taču pēdējos gados vietējās firmas jūtami samazinājušas savu atkarību no kaimiņiem, lai gan Grieķija joprojām ir nozīmīga partnere Bulgārijas eksportā un importā. Preču apgrozījums pērn bijis gandrīz 3 miljardi eiro – rādītāji, ko diez vai izdosies atkārtot šogad. Valstī ir reģistrētas arī 14 tūkstoš grieķu firmas, ko pirms pāris gadiem pievilināja izdevīgākie nodokļi, taču pēdējās nedēļās arī tās sāk izjust grūtības ar iekavētiem maksājumiem un preču noietu.
Četras bulgāru bankas ir daļēji vai 100% ar grieķu kapitālu, to īpatsvars vietējā finanšu tirgū ir aptuveni piektā daļa, kas nozīmē, ka satricinājumiem šajā sistēmā būtu visai nopietnas sekas.
Ekonomikas ministrs Božidars Lukarskis, tiekoties ar medijiem, paziņoja, ka Bulgārija strikti ievēro finanšu disciplīnu, un kabinets uzmanīgi analizē visu notiekošo, īpaši banku sektorā:
''Vietējās bankas ar grieķu kapitālu un to filiāles ir finansiāli neatkarīgas no savām mātes bankām. Netiks pieļauta kontu iztukšošana, tā kā noguldītāji var būt mierīgi - jauna banku krīze neiestāsies.''
Vai ministra optimisms ir pamatots, tuvākajā laikā kļūs skaidrs. Tiešie zaudējumi Bulgārijai no nenokārtotā Grieķijas parāda tiek uzskatīti par ne visai būtiskiem atšķirībā no katastrofas, ko izsauktu masveidīga skaidras naudas izņemšana, tāpēc Valsts banka sāka gatavoties iespējamai krīzei tūlīt pēc ''Sirīzas'' un Alekša Cipra kabineta nākšanas pie varas gada sākumā. Jau februārī tā pieprasīja, lai licenzētās grieķu bankas un to filiāles pārvestu savus aktīvus uz Bulgāriju. Triju mēnešu laikā to likviditāte dubultojās. Reāli šīs bankas ir labi sagatavotas, un, kā deklarēja to vadītāji, turpina strādāt kā parasti. Attaisnoja sevi arī finanšu ministra nesenais rīkojums izdot eiroobligācijas par trim miljardiem eiro, kā rezultātā tagad ir iespējams justies relatīvi stabili un adekvāti reaģēt uz dinamisko situāciju banku sektorā.
Kategoriskais “nē” svētdienas referendumā būtiski ietekmē arī bulgārus, kas ilgstoši vai uz laiku strādā Grieķijā. Pēc statistikas datiem tādu ir gandrīz 200 tūkstoši, un vismaz pagaidām lielākā daļa neplāno doties projām, jo dzīves līmenis kaimiņzemē joprojām ir augstāks. Taču pirmās krīzes pazīmes jau ir jūtamas.
Grieķijas lauksaimniecībā nodarbinātajiem viesstrādniekiem dienas alga no 25 eiro šonedēļ ir samazināta uz 20. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka brīdī, kad ekonomika sāk izjust grūtības, pirmie, kas tiek atlaisti, parasti ir viesstrādnieki. Pēc sociologu prognozēm tuvākajā laikā simtiem bulgāru zaudēs darbu un būs spiesti atgriezties dzimtenē, kas nav spējīga uzņemt jaunus bezdarbniekus.
Un, protams, varbūt galvenais jautājums, ko šajās dienās sev uzdod daudzi bulgāri – vai eirozonai ir nākotne? Ministru prezidents Boiko Borisovs paziņoja, ka valdība nav atteikusies no domas kļūt par daļu no vienotas Eiropas Savienības valūtas sistēmas:
''Ambīcija paliek, taču - kamēr stāvoklis eirozonā nenostabilizēsies, nav nozīmes tik ļoti steigties. Ja mēs jau būtu eirozonā, tagad nāktos maksāt Grieķijai, nabadzīgākie dotu bagātākajiem, kas man neliekas loģiski. Mūsu uzdevums ir nodrošināt finansiālo stabilitāti, un domāju, ka tas ir reāli.''
Iespējams, ka vietējai ekonomikai izdosies gūt īslaicīgu pozitīvu efektu no Grieķijas krīzes, taču ilgstošā plānā optimismam nav pamata.
Bulgāriem ir paruna ”Ja pie kaimiņiem deg, esi uzmanīgs – ka neaizdegas arī tava māja.'”
