Negatīvās tendences visai būtiski ietekmē gan demogrāfisko situāciju valstī, gan tās ekonomisko potenciālu, jo aizbraucēju izglītošanā ir ieguldīts ne mazums līdzekļu, un kvalitatīvu kadru trūkums daudzās jomās paliek aizvien jūtamāks.
Meklējot risinājumu, Izglītības ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Likumā par augstāko un profesionālo izglītību.
Studenti, kas apgūst ekonomikai nozīmīgas profesijas, kā, piemēram, ārsti vai inženieri, varēs studēt bez maksas vai arī saņems stipendijas, kas daļēji vai pilnībā segs mācību izdevumus. Ar vienu noteikumu – pēc studiju beigām būs jāpaliek strādāt dzimtenē - piecus gadus, ja stipendija saņemta visu mācību laiku, vai arī attiecīgi īsāku laika posmu. Ja gadījumā jaunais speciālists tomēr izlemtu doties meklēt laimi svešumā, paredzēta speciāla procedūra, kā valsts varētu kompensēt savus izdevumus.
Piedāvājums ir visai vilinošs, ņemot vērā, ka budžeta grupās visiem vietu nepietiek, bet maksas mācības dažās specialitātēs, kā, piemēram, vispārējā medicīnā, sasniedz gandrīz trīs tūkstošus eiro gadā.
Jaunie finansēšanas noteikumi stāsies spēkā no nākošā mācību gada, un to mērķis ir nodrošināt tādu izglītības sistēmu visos līmeņos, kas atbilstu gan darba devēju, gan darba meklētāju interesēm. Svarīgi ir palīdzēt topošajiem studentiem izvēlēties profesijas, pēc kurām ekonomikā ir reāls pieprasījums un kas pēc mācību beigām attiecīgi piedāvātu labākas darba perspektīvas. Piemēram, biznesa analītiķi ziņo, ka tuvākajos gados vispieprasītākās specialitātes būs komunikācijas un datortehnika, kā arī mašīnbūve, elektronika un ķīmiskās tehnoloģijas, taču vislielākais konkurss šogad atkal bija psiholoģijas un publiskās administrācijas fakultātēs, kur darba tirgus jau tāpat ir pārsātināts. No otras puses, medicīnas universitātes par mācīties gribētāju trūkumu gan nesūdzas, taču katrs trešais ārsts pēc diploma saņemšanas dodas strādāt uz ārzemēm.
Pēdējo 20 gadu laikā Bulgārijā Likums par augstāko un profesionālo izglītību ir ticis grozīts 45 reizes, kas pats par sevi ir zīmīgs rādītājs. Diemžēl izmaiņas parasti ir tikai daļējas, “kosmētiskas”, un tāpēc tik ilgi lolotā reforma izglītības jomā tā arī paliek nerealizēta.
Daļa vainas jāuzņemas arī augstskolu vadītājiem, kas nereti visus spēkus velta, lai piesaistītu maksimālu studentu skaitu un attiecīgi nodrošinātu labvēlīgāku valsts budžeta finansējumu, bet nepopulārās specialitātes tiek pamestas novārtā. Tā turpinoties, tehnisko kadru deficīts kļūs aizvien lielāks, un tuvākajos gados Bulgārija var palikt, piemēram, bez inženieriem, anesteziologiem vai pirmsskolas pedagogiem.
Ministrijas pārstāvji apgalvo, ka idejai neesot nekā kopīga ar sociālisma gados izplatīto praksi, kad pēc augstskolas beigšanas jaunajam speciālistam obligāti bija jāatstrādā pāris gadi kaut kur provincē un tikai tad varēja sākt domāt par karjeru un profesionālo izaugsmi. Pagaidām nav arī īsti skaidrs, kā tiks nodrošinātas nepieciešamās darba vietas, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni tieši jauniešu vidū, kas valstī stabili turas ap 20%.
