6.maijs varbūt ir “visbulgāriskākie svētki” - ko var salīdzināt vien ar Jāņu svinēšanu Latvijā.
Jau tūlīt pēc valsts neatkarības atgūšanas 19.gs. beigās Bulgārijas armija izvēlējās Svēto Georgu par savu aizbildni, un 6.maijs tradicionāli tika atzīmēts ar vērienīgu karaspēka un militārās tehnikas parādi.
Vēlāk, sociālisma gados, tika nolemts, ka tādi svētki ir pārāk patriotiski un nepietiekami “internacionāli”, tāpēc kaitīgi un aizliedzami. Savu statusu tie atguva tikai pēc demokrātiskajām pārmaiņām pagājuša gadsimta 90. gadu sākumā.
Uz vārda dienas svinēšanu tāda partejiska cenzūra neattiecās. Tāpēc radu un draugu lokā šie svētki ir atzīmēti vienmēr, jo vai katrā bulgāru ģimenē ir kāds Georgijs - tēvs vai dēls, vīrs vai brālis.
Protams, kā visos godos, neiztikt bez bagātīgi klāta galda. Gaumes ir dažādas, taču uz 6.maiju ikviens cenšas sarūpēt aitas gaļu: ja līdzekļi atļauj - vislabāk pildītu ceptu vai grilētu veselu jēru.
Parasti laukos tika kauts pašu audzēts lopiņš, taču mūsdienās pilsētnieki dod priekšroku to iegādāties tuvākajā veikalā - šogad cenas svārstījās no 6 - 9 eiro par kilogramu. Starp citiem tradicionāliem cienastiem var minēt “drobsarma” - jērgaļas ēdienu ar rīsiem, aknām un sīpoliem, tradicionālo baņicu - kārtainu pīrāgu ar olu un siera pildījumu, kā arī visdažādākos salātus un piena produktus.
Vārds “Georgijs” nāk no grieķu “geo” (zeme) un “ergo” (strādāt) un nozīmē “zemnieks”. Bulgārijā, tāpat kā Latvijā Jurģos, šajā dienā saimnieki līga jaunus kalpus un gājējus. Tad sākās lauku darbu vasaras cikls, kas folklorā plaši pārstāvēts ar visdažādākiem ticējumiem un maģiskiem rituāliem, kuru uzdevums ir nodrošināt veselību un labklājību, kā arī aizbaidīt ļaunos garus.
Agri no rīta saimniece uzkopa māju un izrotāja ar ziediem un saplaukušiem zariem gan istabas, gan kūtis un klētis. Ar iepriekšējā dienā salasītām nātrēm nopēra mājinieku pēdas - lai var aizbēgt no visām nelaimēm.
Pēc tam ganāmpulku svinīgi izveda ganībās un pirmo reizi slauca aitas. Līdz tam viss piens tika dots jēriņiem, kas dzimuši aukstajos ziemas mēnešos.
Saskaņā ar ticējumiem, rasai Georgija dienas rītā piemīt īpašs spēks. Ja ar to nomazgā seju, var tikt vaļā no vasaras raibumiem, bet, lai izārstētos no jebkuras slimības, vajag nopeldēties “kreisajā ūdenī” - vietā, kur upe met līkumu pa kreisi.
Vēl viena raksturīga svētku pazīme ir šūpoles, kas tiek kārtas augstu kokā, un puiši šūpo meitas draiska rakstura dziesmiņu pavadījumā.
Uzskata, ja šajā dienā līst, gads būs auglīgs. Pēc visai karstā un sausā maija sākuma ciklons “Soņa” ceturtdien atnesa solīto pērkonlietu un temperatūra jūtami pazeminājās. Atliek cerēt, ka piepildīsies tautas paruna, ka katra Georgija dienas lietus lāse ir zelta vērta.
