Divas nedēļas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām bulgāru politiķi beidzot ir vienisprātis vismaz par vienu – ārkārtas vēlēšanas valstī ir neizbēgamas. Liekas, ka rit sacensība – kura partija tās pieprasīs pirmā. Opozīcija iestājas par valdības atkāpšanos nekavējoties un prasa dienesta kabinetu, kas sagatavotu vēlēšanas pēc iespējas ātrāk. “Bulgārija bez cenzūras” izvēlējusies konkrētu datumu - 26.oktobri, Liberālā Brīvību un tiesību kustība piedāvā vairākus variantus politisko spēku pārbaudei - novembra beigas – decembra sākumu, pavasarī vai arī nākošā gada rudenī kopā ar vietējām vēlēšanām. Galu galā arī valdošajai sociālistu partijai, kas joprojām nevar saņemties pēc negaidītā zaudējuma 25. maijā, nācās atzīt, ka patreizējā valdība savas iespējas ir izsmēlusi, turpināt agoniju nav nozīmes un jāsāk gatavoties vēlēšanām rudens sākumā, lai nākošo valsts budžetu pieņemtu jau jaunievēlētais parlaments. Neiztika arī bez pārsteigumiem – speciālā preses konferencē Staniševs nāca klajā ar priekšlikumu par obligāto balsošanu, kas dotu reālu priekšstatu par sabiedrības noskaņojumiem un samazinātu manipulēto balsu īpatsvaru.
„Lai nodrošinātu valsts demokrātisku pārvaldi, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, tai skaitā arī konstitūcijā, kas ļautu ieviest obligāto balsošanu. Vēlēšanu pārvēršanās par tirgu ir smaga diagnoze, kas prasa spert radikālus soļus,” uzskata Staniševs.
Obligātā balsošana ir pieņemta vairākās Eiropas Savienības valstīs, taču pēdējās eirovēlēšanās aktivitāte tajās bija visai dažāda – no 58% Grieķijā līdz pat 90% Beļģijā, Bulgārijā attiecīgi tikai 36% . Komentējot rezultātus, analītiķi un sociologi ir vienisprātis – tās bijušas viskorumpētākās vēlēšanas pēdējo gadu laikā. Vairākas televīzijas izplatīja ar mobilajiem telefoniem vai slēptajām kamerām safilmētus materiālus, kā tiek nodrošināti saraksti ar vēlētāju uzvārdiem un personu kodiem, kur vienas balss cena svārstās no 10 līdz 30 eiro; kā vienā no ogļraču rajoniem darba devējs atklāti paziņo – ja nebalsosiet par tādu un tādu partiju, neceriet saņemt algas; kā nelikumīgi tiek izmantoti pasu dati, un cilvēki nemaz nenojauš, ka viņu vārdi un uzvārdi figurē visdažādākos dokumentos kā partiju “sponsori”.
Atbildot uz prezidenta Rosena Plevnelijeva ierosināto referendumu par vēlēšanu noteikumiem, tai skaitā arī obligāto balsošanu, martā tika savākti nepieciešamie 560 tūkstoši parakstu, taču parlaments tos atstāja bez ievērības. Tagadējo sociālistu iniciatīvu opozīcija raksturo kā novēlotus centienus saliedēt savu piekritēju rindas un gatavo jau piekto priekšlikumu par neuzticības izteikšanu valdībai.
Savukārt Nacionālistiskās partijas “Ataka” (Uzbrukums) deputāti iesniedza Konstitucionālajā tiesā prasību anulēt eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus. Pavisam negaidīti tam pievienojās arī daļa no deputātiem – sociālistiem. Iemesls – daudzie pārkāpumi, kas saistīti ar balsu pirkšanu un korporatīvo balsošanu, neskaidras izcelsmes kapitāli, kas izmantoti aģitācijas laikā. Juristi ir skeptiski par iespēju anulēt vēlēšanu rezultātus, jo tādā gadījumā būtu jāpierāda, ka visi deputāti ir izvēlēti nelikumīgi. Drīzāk būtu iespējams apstrīdēt konkrētu kandidātu, nevis visu procesu kopumā. Jebkurā gadījumā ierindas pilsonim aizvien grūtāk ir noticēt sauklim, ar ko beidzas visi reklāmas materiāli masu medijos – “Balsu pirkšana un pārdošana ir noziegums”, par ko attiecīgi draud sods. Vēl jo vairāk – motivēt sevi arī nākošreiz doties uz vēlēšanu iecirkni. Ja tā turpināsies, tiešām tikai ar likumu būs iespējams piespiest pilsoņus izmantot savas tiesības – iet un balsot.
