Nākošā gada sākumā tur notiks arī četras Eiropas kausa izcīņas kalnu slēpošanā kārtas. Taču uz vispārējā optimisma fona briest kārtējais skandāls - šoreiz starp ziemas sportu federācijām un ekoloģiskajām organizācijām.
Konflikta pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 10 gadiem, taču attiecību saasināšanos izsauca jaunie dabas parku pārvaldes plāni, kas iesniegti valdībai apstiprināšanai.
Apkārtējās vides aizstāvji uzskata, ka tiek gatavota vērienīga sporta objektu celtniecība trijos lielākajos valsts dabas parkos - Pirinā, Rilā un Vitošā, kā rezultātā apbūvējamā platība tur tiks palielināta 10 reizes. Tas neizbēgami novedīs pie mežu izciršanas un izjauks ekoloģisko līdzsvaru rajonā.
Pēc neoficiālas informācijas, apsvērta pat iespēja aizsargājamās parku teritorijas daļu izslēgt no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta.
Tūrisma un sporta biznesa pārstāvji savukārt apgalvo, ka valstī, kur ir tik unikāla daba un gandrīz simtgadīgas tradīcijas kalnu slēpošanā, ir nepiedodami pakļauties “zaļās mafijas” spiedienam un neizmantot tādas iespējas.
Pēdējos gados jau tāpat nepietiekamas tehniskās aprūpes dēļ ir slēgta vai puse no pacēlājiem, kas rada nopietnas neērtības sportistiem un atpūtniekiem. Ne velti ieinteresētās pašvaldības ir savākušas vairākus tūkstošus parakstu, kas atbalsta investoru plānus.
Bulgārijas slēpošanas federācijas priekšsēdētājs Ceko Minevs speciālā preses konferencē tieši apvainoja savus oponentus sabiedriskās domas manipulēšanā, un protestus pret sporta, tūrisma un transporta infrastruktūru attīstību nosauca par klaju sabotāžu.
"Ir pēdējais laiks pieņemt atbildīgu politisku, valstisku lēmumu par ziemas sportu nākotni.
Vai arī mēs turpināsim klausīties šo grupiņu, kas acīmredzot nav nekādi ekologi, bet gan lobisti, kas aizstāv svešas intereses, un ziemas sportiem tiks pieliks punkts," paziņoja Minevs.
Viņš atzīmēja, ka, piemēram, kaimiņu Serbijā, kā arī Kanādā, Itālijā un Japānā, ziemas kūrorti atrodas nacionālo parku ietvaros, un neviens par to neuztraucas. Turklāt plānos neesot paredzēta jaunu viesnīcu celtniecība, bet gan tikai apstākļu uzlabošana jau esošajās, kā arī vairāku slēpotāju pacēlāju būve, kas ir visekoloģiskākais transports kalnu rajonos.
Toms Belevs no Nacionālās parku apvienības savukārt paziņoja, ka konflikts ir izdomāts, un neviens nepretojas sporta attīstībai, bet gan nelikumīgai dabas postīšanai. Tikai 5% no valsts teritorijas ir ar aizsargātas platības statusu, un tie, kas vēlas celt un sportot, to var lieliski darīt pārējos 95 % - kalnos pietiek vietas visiem.
"Nacionālajos parkos celtniecība ir aizliegta, bet, kad mēs cīnāmies pret tādu barbarismu, mūs sauc par lobistiem. Labi, tādā gadījumā es esmu lobists - dabas aizsardzības lobists," teica Belevs.
Situācija ir diezgan absurda, un grūti pateikt, kam ir taisnība - galu galā, kādi iebildumi varētu būt, piemēram, pret sportošanu un veselīgu dzīves veidu vai arī dabas sargāšanu? Bez tam kalnu tūrisms ir viena no ienesīgākajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina būtisku daļu no valsts Iekšzemes kopprodukta.
Bulgārijas galvaspilsēta Sofija vairākas reizes ir arī kandidējusi uz ziemas olimpisko spēļu saimnieka godu - diemžēl, neveiksmīgi, par spīti savai unikālajai atrašanās vietai. No pilsētas centra līdz slēpošanas trasēm Vitoša kalnos ar automašīnu var nokļūt stundas laikā, taču vienīgais pacēlājs, kas tur darbojas, celts pirms 30 gadiem.
Tā kā acīmredzami ir nepieciešams dialogs un abām pusēm pieņemams kompromiss, pretējā gadījumā būtu naivi cerēt, ka nākotnē kas mainīsies.
