Vēl pirms pusgada bijušā Bulgārijas gaisa karaspēka virspavēlnieka vārds plašai sabiedrībai nebija pazīstams un, kad opozīcijā esošie sociālististi izvirzīja bezpartejiskā kara lidotāja kandidatūru augstākajam amatam valstī, vairums komentētāju nomināciju uztvēra visai skeptiski. Vēl lielāks pārsteigums bija politikā absolūtā debitanta pārliecinošā uzvara ar vairāk nekā 20 % balsu pārsvaru pār valdošās partijas GERB kandidāti, parlamenta vadītāju Cecku Cačevu. Neapmierināts ar zaudējumu, premjerministrs Boiko Borisovs atkāpās no amata, bet mēģinājumi sastādīt jaunu Ministru kabinetu cieta neveiksmi. Tā nu
tikko ievēlētajam prezidentam nāksies steidzami risināt vairākus visai svarīgus jautājumus - pirmām kārtām, atlaist tagadējo parlamentu un izveidot pagaidu valdību, kā arī sasaukt ārkārtas parlamenta vēlēšanas, visdrīzāk, marta beigās - aprīļa sākumā.
Pēc kārtas piektais Bulgārijas prezidents ir 53 gadus vecs, militāro zinātņu doktors, beidzis aviācijas virsnieku kursus Amerikas Savienotajās Valstīs, un visa viņa profesionālā karjera līdz šim ir saistīta ar lidošanu - gaisā pavadītas vairāk nekā 1400 stundas. Ģenerālis Radevs pārvalda trīs valodas - angļu, vācu un krievu, ir atkārtoti precējies un no pirmās laulības audzina divus bērnus.
Pirms trim dienām parlamentā jaunievēlētais prezidents nodeva svinīgo zvērestu un pusstundu ilgā runā iepazīstināja klātesošos deputātus un oficiālos viesus ar savu skatījumu par neatliekamajiem uzdevumiem, ar kuriem nāksies saskarties tuvākajos mēnešos. Radevs uzsvēra, ka nepakļausies ne politiskam, ne ekonomiskam spiedienam, izmantos katru iespēju, lai sekmētu dialogu visos līmeņos, un valsts intereses allaž būs pirmajā vietā:
“Apņemos būt visu bulgāru prezidents neatkarīgi no to partijas, reliģiskās vai etniskās piederības, un mans uzdevums ir panākt, lai tā būtu objektīva, vienojoša institūcija.”
Ārpolitikā arī turpmāk galvenās prioritātes būs NATO un Eiropas Savienība (ES), jo tikai sadarbībā iespējams risināt tādas sasāpējušās globālās problēmas kā terorisms un ieilgusī bēgļu krīze. Ģenerālis Radevs uzskata, ka Bulgārija jau sen ir izpildījusi visus kritērijus, lai iestātos Šengenas zonā, kas tikai atvieglotu ES ārējo robežu apsardzi:
“Esmu pārliecināts, ka apvienotā Eiropa ir jāsaglabā par katru cenu. Pretējā gadījumā vēsture mums to nepiedos. Kopīgiem spēkiem mēs atradīsim izeju no jebkuras situācijas.”
Jau tūlīt pēc Radeva uzvaras novembrī daudzi eksperti izteica bažas, ka Bulgārija, kas ilgstoši centusies manevrēt starp Austrumiem un Rietumiem, var nosliegties par labu tuvināšanās ceļam ar Krieviju, vēl jo vairāk tāpēc, ka vairākās intervijās jaunievēlētais valsts galva demonstrēja pragmatisku pieeju, piemēram, attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām.
Lai atspēkotu baumas par savu prokrievisko orientāciju, Radevs paziņoja, ka nekad nav bijis Maskavā un pirmās ofciālās vizītes pēc stāšanās amatā paredzētas uz Briseli un Bukaresti, lai iepazītos ar Rumānijas pieredzi cīņā pret korupciju augstākajos varas ešelonos.
Vēl viens nopietns pārbaudījums būs jaunā Bulgārijas eirokomisāra izvēle, pēc tam kad Kristalīna Georgijeva atgriezās darbā Pasaules Bankā, kā arī gatavošanās valsts prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2018. gadā.
