Labrīt

Dodamies pļavā: Magones

Labrīt

Dodamies pļavā: Birztalas nārbulis

Bulgārija pilnā sparā gatavojas ES prezidentūrai – tas kļūst par nāciju vienojušu ideju

Bulgārija pilnā sparā gatavojas ES prezidentūrai – tas kļūst par nāciju vienojošu ideju

No jūlija Eiropas Savienības (ES) Padomes rotējošo prezidentūru pārņems jauna "triju prezidentvalstu komanda"  – pieredzējusī Austrija, kas  bijusi padomes vadībā 1998. un 2006. gadā, un Igaunija un Bulgārija, kas tādu atbildību uzņemsies  pirmo reizi. Lai gan gatavošanās laikā Bulgārijā mainījās valdības un atbildīgās personas, šķiet, prezidentūrai izdosies kļūt par tiešām nāciju vienojošu ideju.

Kopējās prioritātes jau ir saskaņotas, un 23. jūnijā Briselē darbības programmu ar saviem parakstiem oficiāli apstiprinās triju valstu premjerministri. Sākotnēji Austrijas vietā bija paredzēta Lielbritānija, taču “Brexit” rezultātā rotācijas grafiks tika izmainīts, un mūsu ziemeļu kaimiņi pie Eiropas Savienības darba kārtības stūres stāsies jau pēc divām nedēļām, bet 1. janvārī stafeti pārņems bulgāru kolēģi.

Lai gan sagatavošanās laikā nomainījās trīs valdības un attiecīgi trīs nacionālie koordinatori, izskatās, ka 10 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Bulgārijas pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē izdosies apvienot visdažādākās partijas un organizācijas un kļūt par tiešām nāciju vienojošu ideju.

Jau gada sākumā pēc konkursa tika apstiprināts bulgāru prezidentūras logo  -  tas satur nacionālā karoga krāsās stilizētus burtus BG latīņu alfabētā un kirilicā un kompozīcijas ziņā atgādina tautas tērpu rakstus.

No jūnija sāka strādāt jaunizveidotā Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ministrija, kas atbildēs par visu paredzēto pasākumu organizāciju un attiecīgo dienestu darbības koordināciju. Tās vadītāja Liljana Pavlova, tiekoties ar preses pārstāvjiem, uzsvēra, ka ir svarīgi pārvarēt Eiropas Savienības nabadzīgākās valsts kompleksus un pierādīt, ka Bulgārija var būt atbildīga un līdzvērtīga partnere.

Viens no galvenajiem akcentiem būs sadarbība ar Rietumbalkānu valstīm - Maķedoniju, Serbiju, Melnkalni un Albāniju. Pavlova paziņoja, ka vēl Igaunijas prezidentūras laikā oktobra beigās Sofijā ieplānots samits ar Eiropas Savienības un attiecīgo valstu pārstāvju piedalīšanos par tiesiskajiem un iekšējās kārtības jautājumiem.

“Svarīgi ir izmantot visus iespējamos mehānismus, lai atbalstītu Rietumbalkānu valstis un tās iegūtu Eiropas perspektīvu, ar dažām varētu uzsākt pārrunas par atvieglotu vīzu režīmu vai vispār to atcelšanu,” sacīja Pavlova.

Kā pārējās prioritātes ir izvirzītas kohēzijas politika un tās perspektīvas pēc 2020.gada, kopējās drošības un aizsardzības stratēģija, kā arī Eiropas bagātais kultūras mantojums. Bulgārijas prezidentūras laikā risināsies arī liela daļa no “Brexit” sarunām ar Lielbritāniju, un jautājums par Eiropas Savienības nākotni būs sabiedrības uzmanības centrā.

Tāpat kā liela daļa dalībvalstu, tai skaitā arī Latvija pirms trim gadiem,  Bulgārija ir izvēlējusies tā dēvēto Briselē  bāzēto prezidentūru, tur arī notiks lielākā daļa no sanāksmēm - vairāk nekā 1500. Sofijā paredzēti aptuveni 200 pasākumi, tai skaitā vairākas tikšanās Eiropas Savienības un Āzijas valstu, kā arī Eiropas Savienības un  ASV formātā, tā kā prezidentūras laikā Bulgāriju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši ekspertu no visas pasaules, un  tā tiešām ir unikāla iespēja parādīt sevi no vislabākās puses.

Atvēlētais budžets ir kopumā 75 miljoni eiro (salīdzinājumā  - Latvijai tas bija 80 miljoni), taču iespējamas izmaiņas - joprojām nav pabeigts Nacionālās Kultūras pils remonts, kur notiks lielākā daļa pasākumu un atradīsies arī starptautiskais preses centrs.

Lai gan darāmā vēl daudz, Pavlova un viņas komanda ir optimisti - līdz janvārim viss būs gatavs, un valsts pirmā prezidentūra Eiropas Savienības Padomē noritēs raiti un efektīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt