Bulgārijā pieaug neapmierinātība ar bēgļu uzvedību un policijas mazspēju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šonedēļ Amsterdamā tikās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri, lai apspriestu konkrētus pasākumus cīņā ar starptautisko terorismu. Atentāti rudenī Parīzē un dramatiskie notikumi Jaungada naktī Ķelnē aizvien skaudrāk liek saprast, ka arī bēgļu kvotas nesniedz atbildi uz visiem jautājumiem.

Problēmas, kā sadzīvot ar jaunpienācējiem, ir labi pazīstamas arī Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas kvartāla “Ovča kupel” iedzīvotājiem, kur atrodas viens no pirmajiem un lielākajiem bēgļu centriem valstī. Baidoties, ka līdzīgi notikumi var atkārtoties arī te, vietējie pieprasa tā iemītniekus pārvietot citur, piedraudot ar protestiem un transporta kustības bloķēšanu visā rajonā.

Pat no malas skatoties, ir jūtamas izmaiņas – ja pirms pāris gadiem nometnē dzīvoja galvenokārt ģimenes ar bērniem, tad tagad visbiežāk sastopami jauni vīrieši sporta tērpos ar dārgiem mobilajiem telefoniem un vienādām mugursomām. Ik pa laikam nākas saukt policiju, jo notiek kautiņi ar nažiem, kas nereti beidzas slimnīcā; dabiskās vajadzības tiek kārtotas turpat apstādījumos; naktīs nav iespējams gulēt, jo skan skaļa arābu mūzika. Iemācījušies pāris necenzētus vārdus bulgāriski, atbraucēji uzbāžas garāmejošajām meitenēm, un vietējie jūtas kā aplenkumā, tāpēc daudzi izvēlas savus dzīvokļus pārdot un pārceļas dzīvot citur.

Ja sākumā bulgāri vāca drēbes, apavus un pārtiku, lai palīdzētu centra iemītniekiem, tad tagad baidās laist bērnus vienus uz skolu vai līdz tuvākajam veikalam. Aug neapmierinātība arī ar policijas darbu, kas, pēc kvartāla iedzīvotāju domām, nereti aizver acis uz migrantu izdarītajiem pārkāpumiem un netiek galā arī ar nelegālo cilvēku kontrabandu.

Oficiālā valdības pozīcija ir viennozīmīga un skaidra - kā to speciālā preses konferencē formulēja premjerministrs Boiko Borisovs – robežas nekavējoties jāslēdz. Tiem, kas jau atrodas šeit un kuriem ir tiesības uz patvērumu saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, jāsniedz nepieciešamais atbalsts, taču pārējiem jāatgriežas valstīs, no kurām ieradušies Bulgārijā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa no tiem, kas pēdējos mēnešos tiek aizturēti uz robežas, nāk no Afganistānas, tātad nav nekā kopīga ar konfliktu Sīrijā. Borisovs uzsvēra, ka visbiežāk tie ir jauni vīrieši, uzauguši visai specifiskos pilsoņu kara apstākļos, talibu ietekmē, un neizrāda nekādu gatavību piemēroties Eiropā pieņemtajiem uzvedības noteikumiem.

''Pēdējie notikumi pierādīja, ka viņi ir pieraduši pie pilnīgi cita tipa attieksmes pret cilvēku, tai skaitā sieviešu tiesībām, un integrēties demokrātiskā sabiedrībā būs ļoti grūti,'' norādīja Borisovs.

Pagājušajā gadā no valsts izsūtīti gandrīz 800 nelegālie imigranti, kas piedalījušies dažādās teroristu organizācijās, izdarījuši noziegumu vai arī viņiem liegtas tiesības uz bēgļa statusu.

Bet, kamēr politiķi prāto, vai un uz cik ilgu laiku atjaunot robežkontroli un vai tas nozīmēs vienotas Eiropas un Šengenas zonas beigas, arī Bulgārijā galvu paceļ vietējie nacionālisti, kas pirms nedēļas daudzās apdzīvotās vietās organizēja pret migrantiem vērstus protesta gājienus, apliecinot solidaritāti ar sievietēm Ķelnē un citās Vācijas pilsētās.

Arī Bulgārijā notiekošais liecina, ka multikulturāla, reliģiski iecietīga un harmoniska Eiropa aizvien vairāk sāk izskatīties pēc tālas un nepiepildāmas ilūzijas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti