Korporatīvās tirdzniecības bankas valde lēmumu lūgt palīdzību no Valsts bankas saskaņā ar Likumu par kredītiestādēm motivēja ar nepieciešamību aizsargāt savu klientu un noguldītāju intereses. Pēdējo mēnešu laikā daļa privāto mēdiju nolūkā diskreditēt KTB izvērsa agresīvu kampaņu, kurā banka tika apvainota visos iespējamos pārkāpumos: sākot ar nelikumīgām finanšu operācijām, saistību ar projektu “Dienvidu straume” un beidzot ar atentātu organizēšanu pret saviem politiskajiem oponentiem.
Pēc vairākiem tādiem signāliem presē par bankas kritisko stāvokli sākās panika, un klienti masveidīgi metās izņemt savus noguldījumus, tādā veidā padziļinot likviditātes krīzi.
Pie bankas filiālēm visā valstī izvijās garas rindas, un arī solītā Garantiju fonda aizsardzība nespēja nomierināt cilvēkus. Visiem vēl atmiņā bija nesenā finanšu krīze Grieķijā un Kiprā, kā arī pašā Bulgārijā pirms gandrīz 20 gadiem. Toreiz gada inflācija pārsniedza 1000%, bet algas un pensijas saruka līdz pāris dolāriem.
Valsts bankas valdes priekšsēdētājs Ivans Iskrovs speciālā preses konferencē paziņoja, ka situācija ar Korporatīvo tirdzniecības banku ir izolēts gadījums, pasākumi ir profilaktiski un kopumā banku sistēma ir stabila. „KTB nav bankrotējusi, un tās noguldītājiem nevajag uztraukties. Nav nozīmes sabiedrībā lieki kāpināt spriedzi,” sacīja Iskrovs.
Atveseļošanas pasākumi paredzēti trim mēnešiem, ja nepieciešams - tiks samazināts bankas kapitāls un tad varēs sākt pārrunas ar potenciālo pircēju. Kā viens no iespējamiem kandidātiem tiek minēta Krievijas “Внешторгбанк”.
Ja viss notiks saskaņā ar plānu, “nacionalizētās” bankas filiāles atvērs durvis ierindas klientiem 20.jūlijā, bet pagaidām kredīta un debeta kartes paliek bloķētas. Pensionāriem, kas saņem pensijas caur KTB, Sociālās nodrošināšanas institūts piedāvā atvērt jaunus kontus citās bankās, pirms 7.jūlijā sāks kārtējās izmaksas. Starp cietušajiem ir arī privātā biznesa pārstāvji, arī lauksaimnieki, kuri nevar apkalpot kredītus, nav naudas degvielai, un tādā veidā ir apdraudēta arī ražas novākšana.
Īpaši kritiska situācija ir vairākās pašvaldībās, kuru finanses ir aizturētas Korporatīvajā tirdzniecības bankā – tās praktiski ir bankrota priekšā, jo nav tehnisku iespēju nodrošināt savu darbību: nevar izmaksāt darbiniekiem algas, iepirkt produktus bērnudārziem, veikt nepieciešamos remontus.
Pēc neoficiālas informācijas, valdība nav brīdinājusi pašvaldības par gaidāmajām problēmām, tajā pašā laikā ir norīkojusi ārkārtēju savu uzņēmumu un iestāžu līdzekļu izņemšanu no KTB, tādā veidā, iespējams, vēl vairāk saasinot situāciju.
Saskaņā ar Eiropas direktīvām, noguldījumus līdz 100 tūkstoš eiro garantē valsts, līdz ar to 90% no cilvēkiem, kas drūzmējas pie bankomātiem, nav reāla iemesla to darīt.
Kamēr valdība centās nomierināt iedzīvotājus un apgalvoja, ka reāla iemesla panikai nav, šonedēļ par mērķtiecīga un atklāta uzbrukuma upuri kļuva vēl viena banka – Pirmā Investīciju banka. Ar mobilo telefonu un interneta starpniecību tika izplatīti “labvēļu” brīdinājumi par finanšu iestādes kritisko stāvokli, kā rezultātā piektdien no bankas tika izņemti gandrīz 400 miljoni eiro. Pēcpusdienā banka durvis slēdza, lai gan paziņoja, ka pirmdien strādās kā parasti.
Situācija ir zīmīga, ņemot vērā, ka tanī pašā dienā politiskās partijas vienojās par ārkārtas parlamenta vēlēšanām 5.oktobrī.
