Bulgārija pārņem vienu no lielākajām bankām valstī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Jūnija beigās Bulgārijas Tautas Banka (BNB) paziņoja, ka pārņem pilnu kontroli pār vienu no lielākajām bankām valstī – Korporatīvo Tirdzniecības banku (KTB), nozīmē kvestorus un aptur visas bankas operācijas un akcionāru pilnvaras. Pēc četru mēnešu agonijas jaunizvēlētais parlaments pieņēma lēmumu atņemt kompromitētās bankas licenci.

Galvenais arguments lēmumam par licences atņemšanu bija starptautiskā audita uzrādītais deficīts gandrīz divu miljardu eiro apmērā – summa, kas praktiski izslēdz iespēju sākt atveseļošanas pasākumus un banku glābt.

Pārbaudes rezultātā atklājās nekorekta finanšu iestādes darbība, liels procents nenodrošinātu kredītu, nelikumīgas operācijas, lai piesegtu patiesās naudas summu transakcijas, nesavienojamas ar godprātīgu banku praksi. Būtībā KTB darbojusies vairākus gadus kā piramīda, finansējot vai nu pati sevi, vai arī firmas, kas saistītas ar mažoritārto īpašnieku un tam tuvām personām.

Ja sākotnēji  prognozēja atvērt banku jūlija beigās un Valsts bankas valdes priekšsēdētājs mierināja noguldītājus, ka KTB nav bankrotējusi, un uztraukumiem nav pamata, pakāpeniski atklājās aizvien jauni pārkāpumi, kas bankas nākotni padarīja aizvien neskaidrāku.

Kad septembra vidū Serbijā tika aizturēts bankas mažoritārais īpašnieks Cvetans Vasilevs, kļuva skaids, ka situācija ir neglābjama. Neraugoties  uz noguldītāju protestiem pie KTB filiālēm visā valstī un arī sociālajos tīklos, bezgala garām diskusijām masu medijos, vai banku būs lētāk slēgt vai arī mēģināt glābt, kā arī Eiropas direktīvām, kas mudināja ievērot klientu intereses, banka lēnām, bet neatturami slīdēja pretim savam bankrotam. Rezultātus nedeva arī aicinājumi atlaist BNB valdi, kas nenoliedzami ir  pieļāvusi nepietiekamu kapitālu kontroli.

Lai visam piedotu vēl aktuālāku politisku skanējumu, oktobra beigās presē parādījās  šaubīgi saraksti ar bijušo un tagadējo politiķu, prezidentu un premjerministru uzvārdiem, kuriem esot miljoni skandalozajā bankā – informācija, kas tā arī palika baumu līmenī.

Taču ir zināmas firmas un uzņēmumi, kas turējušas savus līdzekļus Korporatīvajā bankā – tai skaitā Sofijas lidosta, Valsts Dzelzceļa kompānija, Nacionālā elektrokompānija, “Sofijas centrālapkure” un daudzi citi..

Finanšu ministrs Rumens Porožanovs apsolīja, ka nauda, lai izmaksātu ar likumu garantētos depozītus līdz 100 000 eiro, tiks atrasta, lai gan tas papildus apgrutinās jau tā plāno valsts budžetu. "Nepieciešamos līdzekļus nodrošinās budžeta aktualizācija – vai nu kā garantija fondam vai arī kā aizņēmums no valsts budžeta, tā kā nebūs nekādu problēmu veikt maksājumus, kā tas paredzēts likumā – 20 dienas pēc licences atņemšanas," norāda Porožanovs.

Līdz novembra beigām Banku noguldījumu garantiju fonds informēs KTB  klientus par bankām, kuras no 4. decembra sāks izmaksāt garantētos depozītus . Ņemot vērā ievērojamo klientu skaitu, tas notiks caur vairākām bankām. Noguldījumus būtībā garantē valsts, kā tas likumā paredzēts – Garantiju fonds ir tikai instruments.

Visa informācija būs pieejama medijos, kaa arī Garantiju Fonda mājas lapā. Lai saņemtu paredzēto summu, noguldītājam jādodas uz tam noteikto apkalpojošo banku, un jāuzrāda personas dokuments, nav nepieciešami nekādi papildus iesniegumi. Uzņēmumi, kam pieder summas KTB, visdrīzāk cietīs zināmus zaudējumus, un tas negatīvi ietekmēs to darbiniekus un ekonomisko situāciju kopumā.

Cits jautājums, kā rīkosies lielie noguldītāji un akcionāri, kuri var iesūdzēt Valsts banku tiesā  par neadekvātu un  novēlotu rīcību. Vēl pastāv iespēja apstrīdēt licences atņemšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti