Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Divdesmitās ziemas olimpiskās spēles Turinā

Labrīt

VKPAI plāno pamatīgas izmaiņas kultūras mantojuma aizsardzības politikā

Pacientu organizācijas piedāvā jaunu cenu veidošanas mehānismu dārgākajiem medikamentiem

Bulgārijā paredz kriminālatbildību par nereglamentētu zāļu tirdzniecību

Kamēr Latvijas iedzīvotāji - gan ārsti, gan slimnieki cenšas apgūt no 1. janvāra ieviesto e-veselības sistēmu, arī citur problēmu veselības aprūpē netrūkst. Pacienti Bulgārijā, kas slimo ar diabētu, reimatoīdo artrītu, onkoloģiskām slimībām vai arī pārcietuši orgānu transplantāciju, sūdzas, ka aptiekās regulāri trūkst  dzīvību glābjošo medikamentu. Viens no galvenajiem tāda deficīta iemesliem ir noteiktu zāļu reeksports no  Bulgārijas, kur cenas ir zemākas, uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur  tās iespējams pārdot nereti vairākas reizes dārgāk.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES)  pieņemtajiem preču brīvās aprites principiem, arī zāles   jebkura dalībvalsts var ievest vai izvest no savas teritorijas, un tas ir pilnīgi likumīgi.  Ar noteikumu, ka vispirms tiek nodrošinātas vietējo pacientu intereses. Lai pievērstu  sabiedrības uzmanību neregulārajām zāļu piegādēm, vairākas  Bulgārijas pacientu organizācijas mēneša sākumā sasauca speciālu preses konferenci, kurā iepazīstināja klātesošos žurnālistus ar izveidojušos situāciju. Vaņa Dobreva, no asociācijas “Hipofīze” uzsvēra, ka problēma pastāv jau ilgāku laiku, bet īpaši saasinājusies pēdējos gados:

„Vai katru dienu mūsu  pacienti ziņo, ka aptiekās trūkst vienu vai otru zāļu un nav iespējams normāli ārstēties. Tas nereti turpinās nedēļām ilgi, un  ir gadījumi, kad cilvēki paliek bez  nepieciešamās ārstēšanas pat trīs līdz četrus mēnešus.”

Paralēlais imports parasti nepārsniedz 10 - 15 % no kopējā zāļu apgrozījuma, kas nerada tirgū būtisku deficītu, taču

statistika rāda, ka Bulgārijā, kur zāļu cenas ir vienas no zemākajām ES, gandrīz 60 % no tām vēlāk tiek reeksportētas  uz citām Eiropas valstīm. Runa ir galvenokārt par dārgiem, dzīvību glābjošiem medikamentiem, kā  insulīns un pretvēža līdzekļi.

Tikai pēdējā gadā  ienākumi šajā jomā tuvojas 700 miljoniem eiro. Tanī pašā laikā  Nacionālajā nodokļu aģentūrā  trūkst  precīzas informācijas, cik uzņēmumu valstī nodarbojas ar zāļu tirdzniecību, kas rada labvēlīgu augsni dažādiem administratīviem pārkāpumiem, ieskaitot  nodokļu slēpšanu un naudas mazgāšanu.

Galvenais prokurors Sotirs Cacarovs uzskata, ka, lai situāciju uzlabotu, nepieciešams  pastiprināt kontroli visos līmeņos, kā arī paplašināt Valsts zāļu izpildaģentūras pilnvaras. Patlaban tā ir Veselības aizsardzības ministrijas pakļautībā, un acīmredzami nedarbojas pietiekami efektīvi.

„Pienācis laiks padomāt par neatkarīga zāļu apgrozības regulatora izveidi. Tāds solis, iespējams, aizskars zināmu aprindu materiālās intereses, jo ārstniecisko līdzekļu ražošana, tirdzniecība un arī eksports izvēršas par vienu no ienesīgākajiem biznesiem valstī. Taču rūpēm par cilvēku veselību jābūt pirmajā vietā,” norāda Cacarovs.

Pagājušā gada beigās Bulgārijas prokuratūra veica virkni pārbaužu medicīnas iestādēs. Rezultātā atklājās vairākas noziedzīgas shēmas, kuras izmantojot, apsviedīgi darboņi iemanās pelnīt no tā, kas nedrīkstētu būt tikai bizness – cilvēku veselība.   Pirmais variants paredz, ka slimnīcās dārgie ārstniecības līdzekļi tiek izrakstīti fiktīviem pacientiem,  pēc tam  noliktavās no jauna iepakoti un izvesti uz ārzemēm. Otrajā variantā izplatītāji piegādā deficīta zāles tikai noteiktām aptiekām, ar kurām noslēgti attiecīgie līgumi. Pēc zināma laika tās  izņem no apgrozības, bet Nacionālajā slimo kasē tiek iesniegtas viltotas recepšu veidlapas.

Pēc Farmaceitu biedrības datiem aptuveni ceturtā daļa aptieku nodarbojas ar paralēlo importu, pie tam pēdējos gados palielinājies uzņēmumu skaits, kas  izveidots tieši tādam nolūkam.

Lai  aizsargātu vietējo pacientu intereses, Bulgārijas valdība gatavo izmaiņas likumdošanā, kas paredz kriminālatbildību par nereglamentētu zāļu tirdzniecību - tai skaitā cietumsodu līdz 10 gadiem un naudas sodu līdz 50 tūkstošiem eiro.  Pēc vairāku pacientu organizāciju ierosinājuma Veselības aizsardzības ministrija izveidos divus sarakstus. Pirmajā tiks norādītas zāles, kuru  licencētie izplatītāji pēdējo trīs mēnešu laikā ir saņēmuši  no Zāļu izpildaģentūras   atļauju  tās reeksportēt . Otrajā, tā sauktajā ierobežojošajā sarakstā,  tiks iekļauti  tie medikamenti, kuru krājumi ir nepietiekami vai ko vispār nav iespējams nopirkt aptiekās.  Līdzīga pieredze ir Spānijā, kur  iekšējā un ārējā tirgū noteiktas dažādas medikamentu  cenas. Savukārt Vācijā, piemēram, ja zāles tiek pārdotas ne savā orģinālajā iepakojumā, tās skaitās viltotas un par tādu produktu izplatīšanu draud kriminālatbildība.

Veselības aizsardzības ministrs Kirils Ananijevs apgalvo, ka tiks veikts viss nepieciešamais, lai bulgāru pacienti saņemtu patiešām kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Turpināsies arī  pārbaudes kopā ar prokuratūru un Nacionālo nodokļu aģentūru.

„Plānotie pasākumi skars arī citas veselības aprūpes nozares - kā medīcīnas izstrādājumu ražоšana un tirgošana, aptieku darbs, stacionārā  un ambulatorā aprūpe. Mūsu uzdevums ir izveidot labi organizētu un labi strukturētu veselības aizsardzības sistēmu,” sola Ananijevs.

Jaunajā likumprojektā ir paredzēta arī vienota elektroniskā reģistra izveidošana, kas palīdzēs kontrolēt katra medikamenta ceļu no  vairumtirdzniecības bāzes līdz konkrētam pacientam. Tas, vai arī turpmāk aptiekās nāksies dzirdēt, ka zāles izbeigušās un arī noliktavās to neesot, būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā gaidāmās izmaiņas likumdošanā realizēsies praksē vai arī kārtējo reizi paliks tikai labo nodomu līmenī.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti