Socioloģiskās aptaujas rāda, ka starpība, tāpat kā pirms prezidenta vēlēšanām, ir tikai pāris procenti, un vadībā izvirzās te vieni, te otri. Solījumi birst kā no pārpilnības raga, un nav brīnums, ka diskusiju tonis kļūst aizvien asāks, lai gan vēlēšanu kampaņa ir vēl tikai pusē.
Tiekoties ar saviem piekritējiem, GERB priekšsēdētājs un līdzšinējais premjerministrs Boiko Borisovs allaž atgādina, ka viņa vadītajai partijai vara nekad nav bijusi pašmērķis, svarīgs ir tautas atbalsts, lai varētu turpināt iesāktās reformas:
''Galvenais nav tikt pie varas, bet gan tas, ko darīsim, ja mums nāksies uzņemties valsts vadību, ar ko veidosim koalīciju, un kas notiks, ja nebūsim pirmie – šajā ziņā mēs atšķiramies no visiem pārējiem.''
Ne mazāk apņēmīgi noskaņota ir arī sociālistu līdere Kornelija Ninova, kas gatavojas atkārtot prezidenta vēlēšanās sasniegtos panākumus.
''Novēlu visiem saprātīgu un saturīgu kampaņu, un lai uzvar labākais. Ticu, ka Bulgārijas Sociālistiskās partija būs vadošais politiskais spēks,'' saka Ninova.
Pēc visa spriežot, nevienam no abiem neizdosies sastādīt patstāvīgu valdību, un potenciālo partneru izvēle ir viena no galvenajām pirmsvēlēšanu kampaņas tēmām, tai skaitā koalīcija starp GERB un BSP.
Tādu iespēju neizslēdz arī ''Apvienoto patriotu'' līderis Krasimirs Karakačanovs, kas ir otrs populārākais politiķis valstī pēc jaunievēlētā prezidenta Rumena Radeva.
''Patlaban tas šķiet neiespējami, taču var gadīties, ka citu variantu nemaz nav. Kā zināms, ne BSP, ne GERB nav patstāvīgas partijas, viņām ir savi priekšnieki Briselē. Un varbūt no turienes ieteiks apvienoties. Tā kā neklausieties, ko runā pirms vēlēšanām, paskatīsimies, ko darīs pēc tām,'' savu viedokli pauž Karakačanovs.
Koalīcija “Apvienotie patrioti”, kurā ietilpst vairāki nacionālistiski veidojumi, debitēja tieši prezidenta vēlēšanās un ar populistiskiem saukļiem, pretmigrantu politiku un solījumiem vairākas reizes pacelt minimālās algas un pensijas stabili ierindojās trešаjā vietā.
Ceturtā visdrīzāk arī tagad būs benzīna tanku un aptieku ķēdes īpašnieka Veselina Mareška vadītā partija “Voļa” (Griba), kuras straujā augšupeja pārsteidza daudzus sociologus, bet piektā - etnisko turku partija ”Kustība par tiesībām un brīvībām”. Pārējiem pretendentiem diez vai izdosies pārvarēt obligāto 4% barjeru, lai iekļūtu nākošajā parlamentā.
Daudz tika komentēts arī jautājums, vai likumā noteikto balsošanas iekārtu trūkums visos iecirkņos var kļūt par iemeslu, lai apstrīdētu vēlēšanu rezultātus. Izrādījās, ka neviena kompānija nav spējīga laikā saražot nepieciešamās 12 500 iekārtas, uzstādīt programmatūru un nodrošināt tehnisko atbalstu, tā kā arī šoreiz vēlētājiem nāksies izmantot tradicionālos papīra biļetenus.
Balsošana Bulgārijā ir obligāta, un, lai gan Konstitucionālā tiesa nesen atcēla sankcijas par nepiedalīšanos, 26. martā gandrīz 4 miljoni balstiesīgo pilsoņu gatavojas doties pie urnām, lai izvēlētu 240 deputātus.
Atliek cerēt, ka, neraugoties uz visām ideoloģiskajām, politiskajām un ekonomiskajām domstarpībām, tiem izdosies izveidot kaut cik stabilu valdību. Pretējā gadījumā pēc pāris mēnešiem vēlēšanu karuselis sāksies no jauna.
