Bulgārijas amatpersonas ir izšķīrušās izraidīt diplomātu pēc tam, kad Maskava atteicās izpildīt viņu sākotnējo prasību līdz 28. oktobrim labprātīgi atsaukt minēto vēstniecības darbinieku.
Krievijas vēstniecība apstiprināja, ka Bulgārijas Ārlietu ministrijas nota ar paziņojumu, ka viens no diplomātiem tiek atzīts par nevēlamu personu, esot saņemta 30. oktobrī, un ka diplomātam esot jāizbrauc no valsts 24 stundu laikā. Vēlāk tika apstiprināts, ka tas jau ir noticis.
Radio stacija "Brīvā Eiropa" ziņo, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško esot paziņojis, ka Krievija atbildēs uz sava diplomāta izraidīšanu no Bulgārijas.
Krievijas vēstniecības darbinieks esot rīkojis slepenas tikšanās ar augsta līmeņa Bulgārijas amatpersonām. Viņu vidū bija cilvēki, kuriem ir pieejama konfidenciāla informācija par NATO un Eiropas Savienības jautājumiem un par Bulgārijas dalību šajās organizācijās. Kā zināms, Bulgārija kļuva par NATO dalībvalsti 2004. gadā. Savukārt 2007. gadā tā iestājās Eiropas Savienībā.
Bulgārijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka šī esot pirmā reize kopš 2001. gada, ka Bulgārija izraida Krievijas diplomātu.
Oficiālā Sofija pat nepievienojās vairāku NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumam 2018. gadā izraidīt Krievijas diplomātus, lai parādu solidaritāti ar Lielbritāniju pēc uzbrukuma Solsberijā.
Tāpat Bulgārijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka tā ir noraidījusi piedāvāto Krievijas militārā atašeja kandidatūru. Viena no valsts drošības iestādēm esot sniegusi negatīvu atzinumu par ilgtermiņa vīzas piešķiršanu šim diplomātam. Tādēļ viņš neuzsāks darbu Sofijā.
Septembrī Bulgārijas varasiestādes izvirzīja apsūdzības pret bijušo parlamenta deputātu Nikolaju Malinovu par spiegošanu un naudas atmazgāšanu divām Krievijas organizācijām.
Toreiz Bulgārijas prokuratūra norādīja, ka Malinovs esot strādājis ar divām organizācijām – Krievijas Stratēģiskās pētniecības institūtu un Divgalvainā ērgļa biedrību, lai ietekmētu Sofijas ārpolitiku.
