Neformālās sarunās jau ilgāku laiku izskan, ka nākamajam ANO līderim ir jānāk no Austrumeiropas.
Bulgāriete Kristalīna Georgijeva no darba Pasaules Bankā ienāca Eiropas Komisijā pirms sešiem gadiem, tolaik aizstājot nežēlastībā kritušo tautieti Rumjanu Žeļevu, kurai smagi klājās Eiropas Parlamenta noklausīšanās procesā. Georgijeva ieguva humānās palīdzības un krīžu komisāres portfeli.
Georgijeva, kurai jau bija pamatīga pieredze starptautiskajās organizācijās, tekoša angļu valoda un labas oratores un komunikācijas spējas, ātri vien ieguva popularitāti un dažādas atzinības Briseles vidē, kļūstot arī par „Gada eiropietis” un „Gada komisārs” titulu īpašnieci. Viņu novērtēja par darbu Haiti un Pakistānas humāno krīžu laikā.
Bulgārija nemainīja savu kandidātu arī nākamās komisijas sasaukumā, un Georgijeva kļuva par Eiropas Komisijas viceprezidenti ar atbildību par budžetu un cilvēkresursiem.
Šajā laikā Kristalīna Georgijeva allaž bijusi atvērta sarunām ar žurnālistiem, un arī Latvijas Radio tikās ar viņu vairākkārt, taču vienmēr komisāre noliegusi savu nomināciju ANO augstajam amatam, lai gan par to runāja jau ilgi.
Līdz šim biežāk pieminēja citu Bulgārijas kandidāti - UNESCO direktori Irinu Bokovu.
Tagad Georgijeva iesaistīšanos cīņā par augsto amatu vairs nenoliedz, sakot, ka viņa spēj redzēt pasaules sarežģītību kopumā un zina, kā lietas savienot.
Taču mediji Georgijevas izvirzīšanu vērtē dažādi. Briseles vidē populārais izdevums „Politico” raksta, ka Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs par Georgijevas izvirzīšanu paziņojis pēc tam, kas viņam bijusi telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Laikraksts jautā, ko Putins vēlēsies apmaiņā pret šo piekrišanu, jo Krievija ir ļoti ietekmīgs spēlētājs līdera noteikšanā un arī īpaši ANO Drošības padomē, kas ļoti bieži nevar atbalstīt būtiskus lēmumus tikai tādēļ, ka iebilst Krievija vai Ķīna. Piemēram, Krievija bloķē iespēju izveidot īpašu tribunālu, lai noskaidrotu, kurš virs Austrumukrainas notrieca Malaizijas lidmašīnu MH-17 ar teju 300 cilvēkiem uz klāja.
ANO jau izskata iespējamo kandidātu sarakstu, un patlaban saskaņā ar dažādiem avotiem populārākais ir bijušais Portugāles premjerministrs Antonio Guterešs. Latvija atbalsta Georgijevu.
Nākamā balsošanas kārta ir 5. oktobrī, kad ANO Drošības padomes pārstāvji atklās, kuru kandidatūru atbalsta, bet kuru bloķēs. Georgijevu atbalsta Vācija, Guterešu – Francija.
Pašreizējam Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāram Banam Kimunam amata termiņš beidzas 31. decembrī, plānots, ka oktobrī tiks ievēlēts viņa pēctecis. Procedūras oficiālā daļa nosaka, ka ANO ģenerālsekretāru ievēl Ģenerālā asambleja, ņemot vērā Drošības padomes (DP) ieteikumus. Drošības padome sastāv no piecām pastāvīgajām loceklēm - ASV, Lielbritāniju, Franciju, Krieviju un Ķīnu, kurām piešķirtas arī veto tiesības - kā arī 10 nepastāvīgajām loceklēm, kuras ievēl Ģenerālā asambleja.
Ir arī neformālas lietas, ko pieņemts ievērot - jau pieminētais amata termiņš, kā arī rotācijas sistēma - ja līdzšinējais ģenerālsekretārs pārstāvējis Āzijas un Okeānijas valstu grupu, tad nākamajam ģenerālsekretāram jāpārstāv citu valstu grupa un iepriekš tika lēsts, ka varētu būt pienākusi Austrumeiropas kārta.
