Jau trešās parlamenta vēlēšanas šogad Bulgārijā notiek koronavīrusa un korupcijas ēnā. Tāpat kā daudzviet citur arī Bulgārijā aug inficēšanās skaitļi un daudzi vēlētāji cer, ka šoreiz politiķiem tomēr beidzot varētu izdoties izveidot jaunu valdību, kas ķersies pie problēmu risināšanas.
Starp piesardzīgiem optimistiem ir arī Vesela Čerņeva. Viņa ir Eiropas Starptautisko attiecību padomes Sofijas biroja direktore. "Vispirms, es domāju, ka Bulgārijā tomēr notiek pozitīvas pārmaiņas," teic Čerņeva. "Tās ir saistītas ar to, ka pēc 12 gadu posma, kad pie varas atradās Boiko Borisova partija GERB, kļuva skaidrs, ka šādi valsti var nevar vadīt.
Pērn desmitiem tūkstošiem cilvēku izgāja ielās.
Arī pēc vēlēšanām aprīlī un jūlijā pārējās politiskās partijas izveidoja tā dēvēto sanitāro kordonu ap šo partiju – neviens nevēlējās ar to sadarboties."
Čerņeva paredz, ka Borisova partija netiks iesaistīta koalīcijas sarunās arī šoreiz, kaut arī vēlētāju aptaujas sola, ka tieši šis politiskais spēks varētu saņemt visvairāk balsu.
"Borisova valdība sāka kā reformatori. Abreviatūra GERB nozīmē "Pilsoņi Eiropeiskai Bulgārijas Attīstībai". Tas bija viņa pirmās valdības lielākais mērķis. Bet viņa otrajā un trešajā valdībā vēlme īstenot reformas pamazām pazuda. Viņa valdīšanas laiku iezīmē plaukstoša korupcija, uzticamības zudums gan starptautiski, gan Eiropas Savienībā. Tas ir patiesi apbrīnojami, jo Bulgārija pielika milzīgas pūles, lai iestātos Eiropas Savienībā. Tas ir lielākais sasniegums mūsu modernajā vēsturē, kopš 1989. gada," uzsver Čerņeva.
Eksperte vislielākās cerības liek uz partijām, kas piedalījās pagājušā gada iedzīvotāju protestos pret korupciju, un arī uz jaunizveidoto politisko spēku ar nosaukumu "Mēs turpinām pārmaiņas".
"Tagad mums ir divas partijas, kuru biedri patiesi piedalījās pagājušā gada iedzīvotāju protestos. Tāpat ir vēl viena partija, kas izauga no pašreizējās pagaidu valdības. To vada divi jauni uzņēmēji ar ļoti labu Hārvarda Universitātes izglītību," stāsta Čerņeva. "Šiem trim veidojumiem varētu izdoties izveidot nākamo valdību.
Ja tas piepildīsies, tad tā būs pirmais reformatoru vairākums vismaz pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir pats svarīgākais. Ja tas tiešām notiks, tad tas, cerams, varētu kļūt par jaunu sākumu."
Vienā no diviem tā dēvētajiem protesta spēkiem ir iesaistījies arī ekonomists Georgijs Ganevs. Viņš tika ievēlēts parlamentā arī pavasarī un vasarā notikušajās vēlēšanās.
Ganevs kā vienu no būtiskām Bulgārijas attīstības problēmām uzskata valsts sagrābšanu, kas izpaužas arī tieslietu jomā: "Lielākā problēma ir tas, ka Bulgārijā uzņēmumu var nozagt caur tiesu. Ir bijuši vairāki tādi gadījumi ne tikai pavisam nesenā pagātnē, bet arī pirms pieciem vai sešiem gadiem. Kompānijas īpašnieks vienkārši pamostas no rīta un secina, ka uzņēmums vairs viņam nepieder. Viss notiek pilnīgi likumīgi, saskaņā ar tiesas lēmumu un tā tālāk. Tā ir lielāka problēma, nekā tas, ka kāds šur un tur vēlas kukuli. Kaut gan tā arī ir problēma."
Šādā situācijā ārzemju investori vairās no ieguldīšanas Bulgārijā. Līdz ar to valsts pārāk paļaujas uz Eiropas fondiem izaugsmes nodrošināšanai. Bet ar laiku šīs naudas kļūs mazāk.
Ekonomists Ganevs turpina: "Pie mums pastāv valsts sagrābšana, ko var dēvēt par korupcijas paveidu.
Valsti ir sagrābuši atsevišķi uzņēmēji ar savām interesēm. Viņu stratēģija ir izvairīties no jebkādas konkurences viņu izvēlētajā nišā.
Viņi izmanto valsti kā rīku, lai panāktu, ka ar viņiem neviens nekonkurē. Tā kā cilvēki ar šādu stratēģiju parasti nav pārāk labi uzņēmēji, tad viņu nišas tiek diezgan ātri sagrautas un tas kaitē ekonomikai. Pēdējo 15 gadu laikā tas kļūst par arvien lielāku problēmu."
Korupcija ir viens no pētnieciskā žurnālista Dimitara Stojanova galvenajiem tematiem. Viņš uzsver "Mēs esam patiesi dziļā krīzē, dziļā bedrē, jo valsts pārvaldes aparāts nedarbojas."
Sarunā ar Latvijas Radio žurnālists ilgi stāsta par varai pietuvinātām celtniecības kompānijām, kas saņem pasūtījumus bez konkursa, par to, ka kāda objekta atjaunošanai tika iztērēti trīs miljoni, lai gan darbus varēja paveikt par 500 tūkstošiem un daudzus tamlīdzīgus piemērus.
"Agrāk mēs bijām daļa no Osmaņu impērijas un vēl komunistiska valsts. Tas viss ir priekšnosacījums korupcijai, jo tā ir attieksme: ja tu kaut ko vēlies, tev par to ir jāmaksā.
Osmaņu impērijā cilvēkiem bija jāmaksā pilnīgi par visu – par jebkādām komercdarbības atļaujām, par tiesas spriedumiem. Ja kāds gribēja saņemt tiesas spriedumu, tad par to bija jāmaksā tiesnesim. Tāda attieksme turpinājās arī komunisma laikos un pastāv arī pašlaik. Tā ir mūsu problēma," skaidro Stojanovs.
Tomēr arī Stojanovs cerīgi raugās uz iespējamām pārmaiņām: "Pērn es biju viens no protestētājiem laukumā. Toreiz man pienāca klāt vairāki cilvēki un izteica pateicību par manu un manu kolēģu darbu. Viņi man sacīja, ka tieši mūsu pētnieciskās žurnālistikas izmeklēšanu dēļ viņi ir izgājuši ielās. Es biju pat to ļoti laimīgs. Es domāju, ka mēs tiešām esam spējuši kaut ko sasniegt."
Cerības izveidot jaunu valdību palielina arī tas, ka šoreiz pazīstamā dziedātāja un skatuves personības Slavi Trifonova partija "Ir tāda tauta" varētu iegūt krietni mazāk balsu nekā abās iepriekšējās vēlēšanās. Trifonovs bija saņēmis ievērojamu protesta vēlētāju atbalstu. Tomēr, iekļūstot parlamentā, tā arī nespēja uzsākt konstruktīvu sadarbību ar pārējiem spēkiem un ātri nokļuva politiskajā izolācijā.
