Situācija ir diezgan absurda – jaunais cilvēks mācās 4-5 gadus, nereti ņem kredītu, lai segtu studiju maksu, kas dažādās augstskolās svārstās no 140 līdz 1400 eiro gadā, un beigās saņem diplomu, kuram nav nekādas nozīmes viņa tālākajā profesionālajā realizācijā, un strādā, piemēram, par pārdevēju vai oficiantu.
Viens no galvenajiem tādas deformācijas iemesliem ir pēdējos gados izveidojusies augstāko mācību iestāžu finansēšanas sistēma, kas ir visnotaļ atkarīga no skaitliskā rādītāja. Rezultātā augstskolas nekontrolēti palielina studentu skaitu, piedāvā visdažādākās eksotiskās specialitātes ar vienu vienīgu mērķi – nodrošināt sev lielāku budžeta subsīdiju, neinteresējoties par to, kas notiks ar jaunajiem speciālistiem pēc mācību beigām.
No otras puses, darba devēju organizācijas nav apmierinātas ar kadru sagatavošanas līmeni.
Neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu ir saasinājusies tik tālu, ka ir acīmredzama nepieciešamība pēc radikālām izmaiņām. Izglītības ministrijas ekspertu grupa profesora Nikolaja Denkova vadībā ir izstrādājusi Augstākās izglītības stratēģiju, kuras uzdevums būs reformēt sistēmu kopumā. Visas augstākās mācību iestādes paredzēts sadalīt izglītojošās, kur uzmanības centrā būs apmācības process, un pētnieciskās, kas papildus mācībām nodarbosies ar nopietnu zinātniski pētniecisku darbu.
“Lai varētu pretendēt uz būtisku finansējumu no valsts budžeta, kā arī dažādām Eiropas attīstības programmām, augstskolām būs jāpierāda, ka tajās tiek veikti nozīmīgi zinātniski pētījumi,” skaidro Denkovs.
Pēc profesora Denkova domām, plānoto izmaiņu rezultātā līdz 2018.gadam uz pusi samazināsies valsts finansējums tur, kur speciālistu ir pārāk daudz, kā arī nostiprināsies atgriezeniskā saikne ar reālajām ekonomikas un biznesa prasībām. Valstij nav vajadzīgi katru gadu jauni 15 000 ekonomisti, ko gatavo 26 augstskolas. Tā apmaksās, piemēram, trīs tūkstošus, taču tie būs augsti kvalificēti, profesionāli sagatavoti kadri.
Tuvākajā laikā visaktuālākās profesijas būs inženieri, mediķi, lauksaimniecības un IT speciālisti. Īpašs “aizsargāts” statuss ir piešķirts retajām filoloģijām.
Tas ir arī jau pieminētās reitingu sistēmas galvenais uzdevums - palīdzēt skolu beidzējiem izvēlēties mācību iestādes, kas piedāvā visperspektīvākos karjeras variantus, un viens no pamatkritērijiem būs tieši profesionālā realizācija pēc diploma saņemšanas.
Vai plānotās izmaiņas ļaus izdarīt lēcienu no kvantitātes uz kvalitāti, vai arī kārtējo reizi reformas paliks labo nodomu līmenī, laiks rādīs.
