Bulgārijā jauna mode audzēt graudus un kukurūzu aizsargājamiem putniem rada aizdomas

Jauna mode pārņēmusi lauksaimniekus Bulgārijā - graudu un kukurūzas audzēšana aizsargājamo putnu barošanai. Šajā nolūkā jau ir pieteiktas subsīdijas vairāk nekā 25 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības Lauku rajonu attīstības programmas. Statistika rāda, ka gada laikā putnu mīļu skaits ir pieaudzis 12 reizes, taču programmas īstenošana Bulgārijā rada aizdomas.

Pavasara sākumā ar Eiropas fondu atbalstu startēja jauna agroekoloģiskā programma, ko izstrādājusi Bulgārijas Putnu aizsardzības biedrība globāli apdraudētās sarkankakla zoss ziemojošās populācijas saglabāšanai. Gandrīz 90% no visiem apdraudētajiem putniem ziemo Bulgārijā, galvenokārt ap ezeriem valsts Ziemeļaustrumu rajonā, un barojas ar ziemājiem un kukurūzu. Minētās subsīdijas domātas, lai kompensētu graudu audzētājiem tā rezultātā radušos zaudējumus, vienu vārdu sakot, zosis paēdušas un zemnieki apmierināti.

Taču, kā nereti gadās, visnotaļ pozitīvajai iniciatīvai ir arī otra puse. Pēc Agroekoloģisko lauksaimnieku asociācijas pārstāvju domām, ziemojošās zosis “noēdīs” vairāk nekā 110 miljonu eiro no Eiropas Lauku attīstības programmā paredzētajiem līdzekļiem, kas pa pasākuma “Agrovide un klimats” līniju tiks novirzīti graudu ražotājiem uz visu pārējo lauksaimniecības nozaru rēķina, kā piemēram, lopkopība, biškopība un augļkopība.

Programma paredzēta pieciem gadiem un aptver platību vairāk nekā 25 tūkstoš hektāru apmērā. Bez sarkankakla zoss tajā ir iekļautas vēl vairākas aizsargātās putnu sugas, kā grifi, ērgļi un lauku lijas.

Asociācijas priekšsēdētājs Plamens Dragnevs uzskata, ka viņu tiesības nav ievērotas un aicina Lauksaimniecības ministriju apturēt subsīdiju izmaksu vai vismaz samazināt to apmēru.

 „Eiropas Komisija ir apzināti maldināta, un agri vai vēlu Bulgārija tiks sankcionēta par iztērētajiem līdzekļiem, ko 100 % nāksies segt no valsts budžeta,” norāda Plamens Dragnevs.

Aizdomas modina arī fakts, ka starp rīkojumā par atbalstu minētajām teritorijām ir rajoni, kur saskaņā ar Bulgārijas Putnu aizsardzības biedrības iesniegto informāciju par sarkankakla zoss ziemošanas vietām minētais putns nemaz nav sastopams.

Bez tam, sarēķinot aptuveno putnu skaitu, pieteiktos hektārus un paredzētās subsīdijas, iznāk, ka viena zoss, kas sver apmēram pusotru kilogramu, pāris mēnešu laikā, kamēr uzturas Bulgārijā, apēd vairāk nekā divas tonnas graudu. Acīmredzamā neatbilstība rada jautājumu par iespējamu korupciju vai vismaz neefektīvu līdzekļu apguvi un liek domāt, ka zosu barošanas atbalsta iekļaušana Lauku rajonu attīstības programmā 2014. – 2020.gadam bijusi nepamatota, nesaskaņota ar attiecīgajiem speciālistiem un kalpo noteiktu lauksaimnieku interesēm – lielajiem graudu ražotājiem, kas jau tāpat saņem Eiropas līdzekļu “lauvas tiesu”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti