Gandrīz pusgadu katru vakaru pie parlamenta ēkas Sofijas centrā pulcējas valdības pretinieki, kas pieprasa jaunas vēlēšanas, bet pāris simt metrus tālāk valdības piekritēji vāc parakstus par prezidenta atstādināšanu un aicina netraucēt kabinetam strādāt.
Pēc nelielas atelpas pa atvaļinājumu laiku, 4. septembrī parlaments atsāka darbu un vienlaikus aktivizējās arī protestētāji – atkal galvaspilsētas laukumi bija ļaužu pilni, notika sadursmes ar policiju, deputātiem nācās atstāt parlamenta ēku žandarmērijas pavadībā. Likās, ka atkārtojas februāra situācija, kad ielas protestu rezultātā valdība atkāpās no amata.
Oktobra beigās studenti okupēja vairākas augstskolas Sofijā un citās lielākās pilsētās, lai gan mācību process pilnībā netika pārtraukts. Jaunieši atteicās tikties ar premjeru vai izglītības ministru, jo tas nozīmētu atzīt valdību par likumīgu -, gulēja turpat lekciju zālēs, pavadīja laiku diskusijās un hepeningos. Pēc divām nedēļām studenti paziņoja, ka maina protesta formu un iziet ielās.
10. novembrī Bulgārija atzīmēja kārtējo gadadienu kopš komunistiskās partijas diktatūras krišanas. Protesta gājiens"Par taisnību un pret politisko status quo", kurā piedalījās gandrīz 20 tūkstoši cilvēku, izvērtās par vērienīgāko demonstrāciju pēdējos gados. Tanī pat laikā koncerti un citi pasākumi, to atspoguļojums masu medijos tikai pastiprināja sajūtu, ka 24 gadus tiek soļots uz vietas.
Sekoja 12. novembra demonstrācijas - otrs augstākais rudens protestu vilnis un nopietna pārbaude policijas nerviem. Pēc tradicionālajiem pastaigām pa pilsētas centru pievakarē demonstranti sāka gāzt atkritumu urnas un grūstīt nožogojumus, parlamenta ēka tika apmētāta ar pudelēm un spridzekļiem. Lai gan policija nemitīgi aicināja izvairīties no provokācijām un centās novērst sadursmes, kadri ar angļu filoloģijas 4. kursa studenta Aleksandra Popova pārsisto galvu aplidoja pasaules informācijas aģentūras.
Sestdien, 16. novembrī protesti ieguva jaunu niansi – pirmo reizi to priekšā nostājās konkrētas partijas, Sofijā - valdības piekritēji, Plovdivā – opozīcijas. Arvien vairāk impulsīvos, neorganizētos mītiņotājus no vasaras sākuma, kuri izvirzīja lozungus par jaunu morāli politikā un pret korumpēto sistēmu, nomaina tā sauktie motivētie – kuru mērķis ir izraisīt politisku krīzi un ārkārtas vēlēšanas pēc iespējas ātrāk un par katru cenu.
Nedēļas vidū vairāki mītiņi pilnībā paralizēja galvaspilsētu – 8 tūkstoši neatkarīgo arodbiedrības pārtāvju piedalījās demonstrācijā ar prasībām par taisnīgu darba apmaksu un sociālu budžetu, apturēt pensijas vecuma palielināšanu. Pie parlamenta viņus sagaidīja studentu gājiens ar plakātiem "Negribam būt ubagi ar diplomiem" un "Nost ar mafiju!". Kino un teātra akadēmijas audzēkņi sarīkoja kārtējo hepeningu – tērpušies papīra uniformās, ar kartona automātiem tie apšaudīja parlamentu. 24 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas Sofijas centrā tika izveidota simboliska kartona siena un pēc tam demonstratīvi nodedzināta.
Pēc bijušā prezidenta Georgija Parvanova domām, situācija nomierinātos, ja partijas vienotos par gaidāmo vēlēšanu datumu. Iespējams, nākošā gada maijā, kad vēlēs arī eiroparlamenta pārstāvjus.
Tagadējais valsts galva Rosens Plevnalijevs uzskata, ka galvenais ir atsākt dialogu. "Ir svarīgi, lai politiķi ieklausītos cilvēkos. Viņiem būtu jādod piemērs – ar savu attieksmi pret valsti, tās likumiem un cieņu pret otra viedokli," sacīja Plevnalijevs.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka divas trešdaļas bulgāru nav apmierināti ar valdību.
Mītiņi agri vai vēlu beigsies, bet cilvēkiem būs jādzīvo kopā arī pēc tam. Bez dialoga zaudētāji būs visi.
