Formālais iemesls ir aizdomīgi augstie rēķini par elektroenerģijas patēriņu janvārī. Pēdējais cenu pacēlums bija pagājušā gada jūlijā par 14 procentiem, taču līdz aktīvajai apkures sezonai to tik ļoti nejuta. Neskaidrības izsauc arī pati faktūra, kur atspoguļoti visdažādākie punkti, par piegādi, sadali, augstspriegumu, zemspriegumu, par pieeju tīklam, utt. - kuru rezultātā maksa par reāli patērēto elektrību ir mazāk par pusi no rēķinā uzrādītās summas.
Otrs moments bija nekorektā elektroskaitītāju atskaite, kas sakarā ar Ziemassvētku un jaunā gada brīvdienām noveda pie tā, ka pēc 20 dienām decembrī, janvārī atskaites periods bija divkāršs – automātiski divkāršojās arī summas. Tas izrādījās pēdējais piliens, kas pārpildīja tautas neapmierinātības kausu.
Svētdien, vairāk kā 35 pilsētās, protestēja pāri par 100 tūkstošiem cilvēku, pirmdien mītiņi turpinājās. Sapulcējušies ar sociālo tīklu starpniecību ļaudis devās uz elektrokompāniju centrālēm, publiski dedzināja rēķinus, skandēja lozungus, apmētāja ēkas ar olām, vietām tika likti lietā arī akmeņi un pudeles.
Varnā viens no protestu iniciatoriem mīklainā veidā tika sadurts ar nazi, vainīgais pagaidām nav aizturēts.
Protestētāji daudzās vietās bloķēja automobiļu kustību. Uz galvenā ceļa E-79, Sofijas virzienā, izveidojās 15 kilometrus gari sastrēgumi. Plovdivā pirmdien tika sadedzināts jau ceturtais elektrokompānijas automobilis, vietām nemieri nonāca tik tālu, ka policija piedraudēja likt lietā ūdens strūklas,
Plevnā pilsoņi pieprasīja organizēt referendumu par ārvalstu monopolistu izdzīšanu , un demonstratīvi salauza vairākus elektrības skaitītājus.
Visvērienīgākie nemieri bija galvaspilsētā Sofijā. Dalībnieku kolonnas sākumā devās uz parlamentu, kur skandēja lozungus ar prasību atcelt privatizācijas līgumus ar elektrosadales kompānijām, pēc tam vairākums devās uz ČEZa centrāles ēku, kur notika sadursmes ar žandarmēriju, tika traucēta transporta kustība. Kad neizdevās pārraut kārtības sargu rindas, pret tiem tika mesti akmeņi un pudeles. Tika mēģināts apgāzt žandarmērijas automobili, atkritumu konteinerus. Daļa no protestētājiem atdalījās, un sāka lauzt bruģi, pret policistiem tika izmantoti arī asaru gāzes baloniņi. Ir aizturētie.
Lai gan visur tiek uzsvērts, ka protests nav politisks, vairākas opozīcijas partijas, īpaši nacionālisti cenšas izmantot tautas neapmierinātību savās interesēs. Arvien biežāk sāk skanēt aicinājumi uz ārkārtas parlamenta vēlēšanām jau aprīli.
Valdībai tiek dota viena nedēļa, lai sāktu pozitīvas pārmaiņas, citādi nākošajā svētdienā ļaudis izies ielās jau ar radikāliem saukļiem par valdības demisiju.
Iesākumam - pirmdien negaidīti tika atlaists finanšu ministrs Simeons Djankovs, oficiāli – par atteikšanos laikā izmaksāt Eiropas subsīdijas graudu ražotājiem, neoficiāli – lai parādītu valdības gatavību arī uz tādiem radikāliem pasākumiem.
