Bulgārijā izdevies izveidot valdību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pēc maija sākumā notikušajām ārkārtas vēlēšanām Bulgārijā izdevies izveidot valdību. Iepriekšējā krita februārī pēc plašiem iedzīvotāju protestiem. Par jauno premjerministru kļuvis ekonomists, bezpartejiskais Plamens Orešarskis. Valdības stabilitāte gan būs atkarīga ne tikai no spējas uzlabot ekonomisko situāciju, bet arī neprognozējamās galējo nacionālistu partijas „Ataka” atbalsta.

Divas ar pusi nedēļas pēc ārkārtas vēlēšanām Bulgārijas parlaments trešdien apstiprināja ekonomista Plamena Orešarska izveidoto tehnokrātu valdību, līdzīgi, kā Itālijā tika izveidots ministru kabinets Mario Monti vadībā. 53 gadus vecā Orešarska kandidatūru izvirzīja vēlēšanās otrajā vietā palikusī un līdz šim opozīcijā esošā Sociālistu partija.

Pēc vēlēšanām Bulgārijas prezidents vispirms mandātu veidot valdību piešķīra uzvarējušās centriskās partijas „Pilsoņi par Bulgārijas demokrātisku attīstību” jeb GERB līderim, ekspremjeram Boiko Borisovam. Taču viņš prezidenta mandātu tūlīt pat atdeva atpakaļ - jau iepriekš viņš bija paziņojis, ka valdību neveidos, jo nesaskata iespējas nodrošināt vairākumu parlamentā.

Bezpartejiskais Orešarskis iepriekš bijis finanšu ministrs Sociālistu valdītā koalīcijā no 2005. līdz 2009.gadam, gūstot atzinību par reformām nodokļu sistēmā. Viņš ir ekonomikas profesors Sofijas Universitātē.

Pirms uzticības balsojuma parlamentā viņa izveidotajai valdībai Orešarskis brīdināja, ka „valsts atrodas dziļā institucionālā krīzē, ilgstošā ekonomikas depresijā, turklāt sabiedrība kļūs arvien sadrumstalotāka”. Viņš brīdināja, ka grūtībās esošo ekonomiku neizdosies uzlabot vienā mirklī, aicinot uz „iespējami lielāku sabiedrības vienprātību par nepieciešamajiem tūlītējiem stabilizācijas pasākumiem, ekonomikas atkopšanos, iestāžu stiprināšanu un solidaritāti sabiedrībā”. Orešarskis norādīja, ka viņa valdības minimālais uzdevums - līdz mandāta beigām nodrošināt, ka „katram bulgāram ir daudz lielākas cerības un pārliecība, ka [valsts] ir uz pareizā ceļa”.

Analītiķi gan pauduši šaubas, vai tehnokrātu valdība varētu noturēties ilgāk par pusgadu vai gadu. Tam par iemeslu var būt ne tikai nespēja nodrošināt ekonomikas atkopšanos, bet arī nosacītās koalīcijas sastāvs, kas tehnokrātu valdību atbalsta.

No 217 klātesošajiem deputātiem trešdien par jaunizveidoto valdību nobalsoja 120, bet pret balsoja 97 deputāti. Orešarski atbalstīja Sociālistu partija un centriskās turku minoritātes partija „Kustība par tiesībām un brīvību”. Tomēr valdības stabilitāte un atbalsts tās izstrādātajiem likumiem būs atkarīgs arī no neprognozējamās galējo nacionālistu partijas „Ataka”, kas trešdienas balsojumu boikotēja.

Iepriekš ziņots, ka Bulgārijai nācās rīkot ārkārtas vēlēšanas, jo pēc plašiem protestiem pret lieliem elektrības rēķiniem un zemiem ienākumiem februārī atkāpās premjera Borisova valdība. Lai gan kārtējās parlamenta vēlēšanas Bulgārijā bija paredzētas jūlijā, opozīcijā esošie sociālisti aicināja rīkot ārkārtas vēlēšanas, un visas lielākās partijas paziņoja, ka nevēlas veidot valdību, kamēr nebūs ievēlēts jauns parlaments.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti