Neraugoties uz Eiropas pūliņiem, bēgļu jautājums joprojām paliek neatrisināts, pastiprinot ekonomiskās un politiskās nestabilitātes sajūtu, kā arī aizvien pieaugošās bailes no jauniem terora aktiem, īpaši valstīs, kas veido Eiropas ārējo robežu, tajā skaitā Bulgārijā.
Pirms pāris nedēļām sociālajos tīklos nonāca ar mobilo telefonu uzfilmēts videoklips, kā tiek aizturēti 22 imigranti no Afganistānas. Grupa jaunu vīriešu gulēja uz zemes, aiz muguras sasietām rokām, bet balss aiz kadra ieteica doties atpakaļ uz Turciju.
Gadījums tika plaši atspoguļots medijos, par to ieinteresējās prokuratūra un “varoņiem” nācās sniegt paskaidrojumus tiesā. Arī sabiedrībā raisījās diskusija par tādu formējumu likumību. No vienas puses, šķērsojot robežu, neaicinātie viesi ir pārkāpuši likumu, un teorētiski var uzskatīt, ka aizturētāji darbojušies pašaizsardzības nolūkā. No otras puses, sastopot mežā aizdomīgu svešinieku grupu, nav iespējams noteikt, vai tie ir bīstami teroristi vai arī patvēruma meklētāji.
Eļļu ugunī pielēja arī Bulgārijas premjerministra neuzmanīga frāze par to, ka katra palīdzība varas orgāniem ir apsveicama. Tas tika iztulkots kā atbalsts tādai rīcībai, un izsauca asu cilvēktiesību aizstāvju reakciju.
Valsts ģenerālprokurors Sotirs Cacarovs kategoriski paziņoja, ka nekur likumā nav minēts jēdziens “pilsonisks arests”. Līdz ar to šāda rīcība nelikumīga brīvības atņemšana, kas tiek maskēta ar pseidopatriotiskām frāzēm par tēvijas sargāšanu.
Nepieciešams skaidri nodalīt pilsoņu pienākumu palīdzēt varas orgāniem no tāda veida pašiniciatīvām, kuru mērķis ir lēta popularitāte.
Tikai tiesa var noteikt, kurš ir patvēruma meklētājs un kurš nelikumīgs migrants, un tikai robežsargi vai policija drīkst aizturēt potenciālos pārkāpējus. “Absolūti nepieļaujama ir situācija, kad tādas organizācijas, grupas vai atsevišķas personas, lai kā tās sevi dēvētu, piesavinās valsts iestāžu un robežpolicijas funkcijas, un nodarbojas ar to, kas presē ieguvis apzīmējumu “bēgļu medības”. Tā ir klaja likuma pārkāpšana, un tiks bargi sodīta,” sacīja Bulgārijas ģenerālprokurors.
Tikmēr Iekšlietu ministrijā pārmeta medijiem, ka tie pievērš gadījumiem pārāk lielu uzmanību, tādā veidā neviļus tos popularizējot un radot sajūtu, ka valsts nerūpējas par savu pilsoņu drošību. “Pilsoniskais arests” būtībā esot provokācija pret varas iestādēm. Tika atgādināts, ka pērn reģistrēti 30 tūkstoši bēgļu, bet gandrīz 100 tūkstošiem nav izdevies nelikumīgi pāriet robežu, kas liecina, ka tā tiek labi sargāta.
Brīvprātīgie palīgi ir visai noderīgi, piemēram, plūdu vai citu dabas katastrofu gadījumos, taču nav pieņemams, ka bravurīgi jaunieši izrotā džipus ar karogiem un dodas ķert migrantus, norādīja ministrijā. Vietējie iedzīvotāji ir informēti par to, kā rīkoties, satiekot aizdomīgus svešiniekus - zvanīt robežpolicijai vai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.
Kamēr valsts cenšas aizpildīt vakuumu, aizvien biežāk atskan aicinājumi izveidot tautas miliciju vai nacionālo gvardi, kur lielākā daļa būtu attiecīgi apmācītas civilpersonas.
