Rēķini par elektroenerģiju šoziem bija vidēji par 30–35 % mazāki nekā pērn. Daļēji par to bulgāri var pateikties maigajai ziemai, taču sava loma bija arī vairākkārt pazeminātajām elektrības cenām. Jautājums ir vienīgi, vai tāds lēmums bija ekonomiski pamatots vai arī tīri populistisks. Jebkurā gadījumā
aprīļa sākumā atkal atsākās runas par krasu elektroenerģijas cenu paaugstināšanu no 1. jūlija – par 8-14 %. Tāda ir visu trīs elektroenerģijas sadales uzņēmumu - ČEZ, EVN un „Energo–Pro” prasība. Pamatojums – pretējā gadījumā nespēja izpildīt savas funkcijas kā elektroenerģijas piegādātājiem.
Jau vairākus mēnešus visas trīs kompānijas “aiztur” zināmas summas, lai kompensētu Nacionālās elektroapgādes kompānijas parādu (gandrīz 225 miljonu eiro apmērā) par tai piegādāto elektroenerģiju.
Savukārt trīs elektrosadales uzņēmumi ir parādā Nacionālajai elektroapgādes kompānijai pāri par 160 miljoniem eiro. Uzņēmumi atzīst faktu, ka maksājumi ir aizkavēti, taču apstrīd summas apmērus. Marta vidū kompānijas saņēma ultimātu dzēst parādu nedēļas laikā. Tā kā prasība palika bez atbildes, Valsts enerģijas un ūdens regulatorkomisija uzsāka procedūru par licenču atņemšanu. Ekonomikas un enerģētikas ministrs Dragomirs Stoinevs apstiprināja informāciju, ka lieta nodota prokuratūrai:.
„Saskaņā ar regulatorkomisijas slēdzienu maksājumi ir aizturēti nelikumīgi, un nauda ir jāatdod.”
Lai gan ministrs Stoinevs apgalvo, ka budžetā ir līdzekļi, lai nepieciešamības gadījumā atpirktu elektrosadales kompānijas, reāli Nacionālajai elektroapgādes kompānijai, kas ir 100 % valsts uzņēmums, nav finansiālo resursu, lai izmaksātu summas, kas pienākas elektroenerģijas ražotājiem un piegādātājiem. Savukārt elektrosadales uzņēmumu pārstāvji speciālā konferencē paziņoja, ka, izpildot regulatorkomisijas prasību, tie bankrotēs, un tiks apdraudēta elektrības piegāde patērētājiem.
Gadījumā, kad divi tirdzniecības subjekti ir viens otram parādā, loģiski būtu savstarpēji parādu dzēst. Taču tā vietā, lai meklētu risinājumu, valdība mobilizējas totālam karam ar privātajiem elektrosadales uzņēmumiem.
Situācijā lielā mērā ir vainojama Valsts enerģijas un ūdens regulatorkomisijas neadekvātā darbība pēdējo gadu laikā, nepietiekama enerģētikas tirgus liberalizācija un reālas konkurences trūkums. It kā valstī ir trīs elektrosadales kompānijas, taču tās ir dažādos rajonos – ČEZ abonentam, pat ja gribētu, nav fiziskas iespējas pieslēgties, teiksim, „Energo-Pro” sadales tīklam.
Aprīļa vidū pēc publiskas apspriešanas regulatorkomisija slēgtā sēdē spriedīs par tālāko procedūru. Līdz mēneša beigām kļūs skaidrs, vai elektroenerģijas sadales uzņēmumi Bulgārijā nepaliks bez licences.
