Bulgārija draud bloķēt Ziemeļmaķedonijas sarunas par iestāšanos ES

Bulgārija ir gatava bloķēt sarunu uzsākšanu par Ziemeļmaķedonijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Par to paziņojis Bulgārijas vicepremjers, norādot uz abu valstu starpā pastāvošu strīdu par vēstures traktējumu un piedraudot izstāties no valdības. Abu valstu politiķi rosina šo strīdu atšķetināt tieši vēsturniekiem, pretējā gadījumā norādot uz proeiropeiskā noskaņojuma maiņu visā Balkānu reģionā

Bulgārija draud bloķēt Ziemeļmaķedonijas sarunas par iestāšanos ESUģis Lībietis

    Jau nedaudz vairāk kā pēc divām nedēļām, 17. oktobrī, notiks Eiropadomes sēde, kurā, kā tiek sagaidīts, Eiropas Savienības dalībvalstu līderi apstiprinās sarunu uzsākšanu par Ziemeļmaķedonijas un Albānijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Vēl tikai pirms gada Ziemeļmaķedonijai pēc aptuveni 30 gadus ilgiem strīdiem izdevās atrisināt domstarpības ar kaimiņos esošo Grieķiju par valsts nosaukumu. Grieķija ilgstoši bija bloķējusi kaimiņvalsts centienus iestāties NATO un Eiropas Savienībā, taču pēc konflikta atrisinājuma un nosaukuma maiņas uz Ziemeļmaķedoniju durvis uz abām starptautiskajām organizācijām tika pavērtas.

    Taču Ziemeļmaķedonijai ceļā pretī Eiropas Savienībai parādījies jauns šķērslis. Proti, vēl viena kaimiņvalsts – Bulgārija.

    Jau vairākus mēnešus bulgāru politiķi asi kritizējuši abu kaimiņvalstu vēsturiskās komisijas nespēju panākt kompromisu jautājumā par revolucionāra Georgija jeb Goces Delčeva vēsturisko lomu. Abas valstis Delčevu uzskata par savu nacionālo varoni,

    jo viņš vadīja sacelšanos pret otomaņu impēriju. Bulgārijas puse uzstāj, lai Ziemeļmaķedonija atzītu Goci Delčevu par etnisko bulgāru. Šajās dienās Ziemeļmaķedonijas prezidents Stevo Pendarovskis  nosaucis Delčevu par maķedonieti un vienu no Maķedonijas valstiskuma stūrakmeņiem. Viņš atzīst, ka Goce Delčevs sevi savulaik tiešām pasludināja par bulgāru, taču nenoliedzama patiesība ir arī tā, ka viņš cīnījās tieši par Maķedonijas neatkarību un ir apglabāts neatarīgās Ziemeļmaķedonijas teritorijā.

    Reaģējot uz šiem izteikumiem, Bulgārijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Kazimirs Karakačanovs ir aicinājis valsts vadību nedot zaļo gaismu sarunu uzsākšanai par Ziemeļmaķedonijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

    ''Ar šo lēmumu mēs atzīstam, ka Maķedonija nav izdarījusi pietiekami daudz, lai realizētu līgumu starp abām valstīm. Tieši tāpēc jautājums par pievienošanos Eiropas Savienībai un iestāšanās sarunu procedūras datuma noteikšana pašlaik nav iespējami. Man nepatīk izvirzīt priekšnoteikumus, taču es uzskatu, ka tam ir pamats. Ja vienošanās netiks panākta, mani kolēģi parlamentā pametīs valdību. Neviens politiķis nebūs ar mieru piekrist kompromisiem, sagrozot Bulgārijas vēsturi. Es nedomāju, ka kāds būtu gatavs mainīt šo kursu, jo tā būtu politiska katastrofa,'' paziņoja Karakačanovs.

    Kā uzskata Kazimirs Karakačanovs, starpvalstu vēsturnieku komisija nedarbojas, jo Ziemeļmaķedonijas puse apzināti ignorējot vairākus vēsturiskos dokumentus. Pēc ministrā vārdiem, tas tiek darīts ar mērķi noliegt jebkura no Ziemeļmaķedonijas nākuša cilvēka bulgāru identitāti. Karakačanovs norāda, ka savulaik Bulgārija atbalstīja Ziemeļmaķedonijas centienus pievienoties NATO un tika apmānīta, tāpēc esot maz cerību, ka šoreiz situācija būs atšķirīga.

    Iepriekš arī Bulgārijas ārlietu ministre Jekaterina Zaharijeva ir brīdinājusi, ka starpvalstu vēsturnieku komisija tiks likvidēta, ja Delčevs netiks atzīts par bulgāru.

    Lai kādi arī nebūtu atsevišķu politiķu izteikumi, abu valstu premjerministri šā gada vasarā vienojās vēsturisko strīdu risināšanu atstāt vēsturnieku ziņā. Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs pat izteicās, ka viņš nevar iedomāties situāciju, kad viņa valsts varētu bloķēt Ziemeļmaķedonijas tuvināšanos Eiropas Savienībai.

    Bet tikmēr, runājot par savas valsts gatavību tuvināties Eiropas Savienībai, visai nesaudzīgus vārdus augusta vidū Ziemeļmaķedonijai veltīja arī tās prezidents Stevo Pendarovskis:

    ''Mums aiz muguras ir nevis gadi, bet gadu desmiti, kuros daudzas institūcijas, tostarp politiskās, nav rīkojušās tā, kā tām vajadzēja. Tāpēc mēs esam tajā situācijā, kādā esam. Pilsoņi vienkārši uzskata, ka par viņu naudu apmaksātās institūcijas nedara savu darbu. Es atkārtoju, es nerunāju tikai par tieslietu sistēmu, bet vispār – šīs valsts vitāli svarīgās institūcijas nekalpo saviem pilsoņiem un neapkaro noziedzību un korupciju tādā līmenī, lai mēs droši varētu sevi saukt par nobriedušu demokrātiju.''

    Kā ir paziņojis Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs, gadījumā, ja iestāšanās sarunas netiks uzsāktas oktobra vidū, visam Balkānu reģionam var zust motivācija turpināt reformas. Pēc Dimitrova vārdiem, iestāšanās sarunu uzsākšana arī iedrošinātu gados jaunus cilvēkus neizceļot no valsts Eiropas dzīvesveida meklējumos. Ārlietu ministrs arī atgādinājis, ka pēc vienošanās panākšanas par dalību NATO ZIemeļmaķedonijā ir pieaugušas ārvalstu tiešās investīcijas, bet pēc tuvināšanās Eiropas Savienībā šis process varētu nostiprināties vēl vairāk. Taču Ziemeļmaķedonijas valdība pagaidām nespēj atbildēt, kad tā varētu kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti