"Mēs esam izdarījuši visu nepieciešamo, lai izpildītu šo trešo mandātu," sacīja partijas līdere Kornēlija Ninova.
Neraugoties uz skaidru nacionālo prioritāšu noteikšanu sarunās ar citām partijām, "trūka pietiekamas gribas izveidot strādājošu valdību", viņa piebilda.
Tā bija trešā un pēdējā šī parlamenta iespēja izveidot valdību. Tā kā arī šie valdības izveidošanas centieni beigušies bez rezultātiem, jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas.
Pirms sociālistiem valdību jau centās izveidot divas spēcīgākās Bulgārijas parlamenta frakcijas – centriski labējā partija GERB un reformistu partija "Mēs turpinām pārmaiņas".
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs tagad atlaidīs parlamentu, iecels pārejas valdību un izsludinās jaunas vēlēšanas, kas notiks, domājams, aprīlī.
Analītiķi prognozē, ka vēl vienu vēlēšanu rezultātā atkal tiks ievēlēts fragmentēts parlaments, kam būs grūti vienoties par kompromisu un izveidot strādāt spējīgu valdību.
Šāda politiskā krīze Bulgārijā nav piedzīvota kopš 1989. gada. Turklāt rīcībspējīgas valdības un parlamenta neesamība kavē arī Bulgārijas vēlmi gada beigās pievienoties eirozonai, kā arī drīzu Eiropas Savienības ekonomikas atlabšanas līdzekļu saņemšanu.
