Lai aizpildītu kaut daļu no budžeta robiem, Finanšu ministrija ik pa brīdim nāk klajā ar visai oriģināliem priekšlikumiem, kas nereti ierindas nodokļu maksātājam liek justies kā sava veida izmēģinājuma trusītim. Viens no strīdīgākajiem valdības lēmumiem bija palielināt autoceļu lietošanas gada nodevu no 34 uz 48 eiro, iegūtais papildus finansējums ļaušot uzlabot transporta infrastruktūru, kas daudzviet ir nolaista un sliktā stāvoklī. Par spīti braucēju protestiem, kas ar savām mašīnām vairākās pilsētās bloķēja satiksmi, jaunās vinješu cenas tika apstiprinātas un jau ir stājušās spēkā.
Šoferiem sekoja rakijas ( tradicionālā vietējā spirtotā dzēriena) brūvētāji – viņi neapmierināti ar administrācijas plāniem reģistrēt katlus, kuru apjoms pārsniedz 500 litrus, un atļaut vārīt rakiju tikai 6 mēnešus gadā no jūlija līdz decembrim. Ierobežojumi tika pamatoti ar to, ka tādā veidā saražotais alkohols tiek pārdots viesnīcām un restorāniem bez akcīzes nodokļa, un valsts budžets katru gadu cieš zaudējumus miljoniem eiro apmērā.
Vēl joprojām rit strīdi par to, vai ir ekonomiski un medicīniski attaisnots tā sauktais “kaitīgo ēdienu” nodoklis, ar ko paredzēts aplikt pikantos, sāļos un treknos pārtikas izstrādājumus. Pēc Veselības aizsardzības ministrijas domām, tam vajadzētu rosināt neapzinīgos pilsoņus pievērsties veselīgākam uzturam, bet iegūtos līdzekļus savukārt varētu ieguldīt sporta attīstībā un visdažādāko slimību profilaksē. Diemžēl līdzšinējie mēģinājumi tādā veidā samazināt, piemēram, alkohola un cigarešu lietotāju skaitu pierādīja, ka centieni ar augstāku cenu palīdzību izmainīt cilvēku paradumus parasti cieš neveiksmi. Bez tam “kaitīgās” pārtikas preces visbiežāk tiek pirktas nevis neziņas, bet gan finansiālu apsvērumu dēļ - čipsi un bulciņas ir lētāki nekā rieksti un augļi.
Ar gada beigās apstiprinātajiem grozījumiem Nodokļu likumā parlaments pieņēma vēl vienu visai plaši sabiedrībā un masu medijos apspriestu nodevu - tā saukto “vīkenda” nodokli. Tas nosaka, ka valsts atmaksās firmām un uzņēmumiem tikai daļu no Pievienotās vērtības nodokļa par iegādātajiem automobīļiem, datoriem un mobilajiem telefoniem, kas tiek izmantoti arī personīgajām vajadzībām. Līdz janvāra beigām tiks izstrādāta speciāla metodika, pēc kuras izskaitļos, cik lielā mērā dienesta tehnika tiek lietota ārpus darba laika, par ko attiecīgi būs jāiesniedz deklarācija Nacionālajam ieņēmumu dienestam.
Finanšu ministrs Vladislavs Goranovs savā tradicionālajā preses konferencē Ziemassvētku priekšvakarā uzsvēra, ka līdzīga prakse pastāvot daudzās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir samazināt krāpšanos nodokļu jomā:
“Viss, ko jūs pērkat kā fiziskas personas, tiek aplikts ar 20 % pievienotās vērtības nodokli. Tanī pašā laikā simtiem un tūkstošiem juridisku personu, kas ir reģistrētas saskaņā ar PVN likumu, to pārkāpj un maksā mazāk nekā ierindas pilsoņi - un tas nav taisnīgi. Tā kā aizmirstiet par “vīkendu”, nodoklis būs spēkā cauru gadu.”
Biznesa aprindās pēdējās izmaiņas Nodokļu likumā izsauca diezgan atturīgu reakciju, viņuprāt, tās ir neskaidras un saistītas ar lieku birokrātismu. Opozīcija savukārt pieprasīja finanšu ministra atkāpšanos no amata. Tā vietā dienas kārtībā parādījās jaunas idejas - nodoklis ”dārziņš” savrupmāju īpašniekiem un nodoklis “province” - to iekasētu par citās pilsētās reģistrētām automašīnām, kas ierodas Sofijā.
Gribot negribot nāk prātā paruna, ka sitiens pa kabatu allaž ir sitiens zem jostas vietas.