Pēc Bulgārijas Statistikas institūta datiem, vairāk nekā 70% bulgāru - aptuveni 5 miljoni - dzīvo pilsētās. Sociālisma gados modē bija pat nedaudz nievājoša attieksme pret pārējiem, sak, tie jau tādi “pāķi” vien ir. Taču šodien province ir stipri izmainījusies, un, lai gan joprojām daudzi, īpaši jaunieši vecumā līdz 29 gadiem, dodas uz lielpilsētām strādāt vai mācīties, pirmo reizi pērn vairāk ir bijis to, kas izvēlējušies dzīvi laukos. Bez tam ne tikai pensionāri, kas pēc aktīvo darba gaitu beigām nolēmuši atgriezties dzimtajās vietās, bet arī gados jauni cilvēki, kas nekad agrāk nav dzīvojuši laukos.
Viens no galvenajiem argumentiem - te dzīve ir lētāka, mierīgāka, piedāvā labākus apstākļus gan bērnu audzināšanai, gan pieaugušo darbam un atpūtai. Īpaši populāri ir ciemati 20 - 30 kilometru attālumā no galvaspilsētas Sofijas, kā arī citām lielākajām pilsētām, kas dod iespēju nokļūt līdz darba vietai pusstundas laikā - pilsētniekiem tas nereti atņem vairāk laika.
Nekustamo īpašumu aģentūras atzīmē, ka vislielākā interese ir par lauku mājām līdz 25 tūkstošiem eiro, vēlams ar dārzu. Piejūras un kalnu kūrortu rajonos cenas ir augstākas, taču tur nopietna konkurence vietējiem ir iebraucēji no ārzemēm, sevišķi no Lielbritānijas un Krievijas Federācijas. Šai tēmai bija veltīta arī viena no labākajām pēdējo gadu bulgāru kinokomēdijām “Mans angļu kaimiņš”- par to, kā padzīvojis laulāts pāris no Albionas krastiem cenšas iedzīvoties mazā Balkānu kalnu ciematiņā.
Internets un citas mūsdienu tehnoloģijas nodrošina visdažādākās karjeras iespējas ne tikai uz lielpilsētas bruģa. Šodien mēs varam strādāt un dzīvot tur, kur vēlamies, sakoptā un draudzīgā vidē - mazpilsētā vai īstos laukos, vienlaicīgi baudot visas profesionālās un kultūras priekšrocības, ko piedāvā pilsēta. Ne velti aizvien biežāk darba piedāvājumos tiek atzīmēts ne tikai atalgojums un papildus bonusi, bet arī transporta iespējas līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām. Tāda mobilitāte palīdz radīt materiālās vērtības, kā arī pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.
Aprīļa beigās tika publicēts socioloģisks pētījums Eiropas Komisijas projekta “Urban audit” ietvaros, kas uzrādīja interesantu migrācijas modeli - lielākajā daļā Bulgārijas pilsētu iedzīvotāju skaits samazinās , taču palielinās tuvumā esošajos rajonos, tā sauktajos “urbanizācijas areālos”. Ciemati, kas atrodas pilsētu tuvumā un kur ir laba transporta infrastruktūra un attīstītas komunikācijas, pakāpeniski pārvēršas par to mikrorajoniem, tādā veidā izlīdzinot robežu starp pilsētu un laukiem.
