Bulgārija - ārstniecības augu eksporta līdere Eiropā

Pastāvīgās problēmas medicīniskās aprūpes sfērā, augstās zāļu cenas, no vienas puses, un no otras – dabai draudzīga dzīves veida izvēle daudziem no mums liek pievērsties alternatīvajai medicīnai un dabas dziedniecībai, tai skaitā no vecmāmiņu laikiem pazīstamajām zālītēm un tējām. Pieprasījums pēc herbālajiem līdzekļiem pasaulē  pēdējos gados nemitīgi pieaug,  un  šajā ziņā interesanta ir Bulgārijas pieredze.

Balkānu valsts pamatoti lepojas ar savām tradīcijām gan kultivēto, gan savvaļā augošo ārstniecības augu ieguvē, un ne velti to dēvē par “zaļo zeltu”. Tās teritorijā sastopami vairāk nekā 4 tūkstoši augstāko augu, no kuriem 700 tiek izmantoti medicīnā un farmācijā. 

Bulgārija ir pirmajā vietā Eiropā  un ceturtajā pasaulē ārstniecības augu eksporta ziņā, atpaliekot tikai no Ķīnas, Indijas un Meksikas.

Neraugoties uz to, ka Eiropas tirgū apgrozījums šajā jomā  ir vairāk nekā 5 miljardi eiro gadā, naudas izteiksmē Bulgārijas ieguldījums ir visai pieticīgs -  tikai 30 miljoni.  No 15-17 tūkstoš tonnām sakņu, ziedu un lapu, kas tiek ekportētas katru gadu, 90 % ir izejvielas, nevis gatava produkcija.  Arī izpirkuma cenas, salīdzinot ar citām valstīm,  ir reizes piecas zemākas. Izžāvēti vai iesaldēti,  augi attiecīgā iepakojumā  dodas uz  Vāciju, Franciju, Čehiju vai Poliju, lai vēlāk atgrieztos Bulgārijā garšvielu, zāļu vai kosmētikas izstrādājumu veidā, un, protams, daudzkārt dārgāki.

Vietējais bizness tikai iegūtu, ja pats pārstrādātu dabas veltes. Pēc neoficiālas informācijas, patlaban ar ārstniecības augu vākšanu un iepirkšanu nodarbojas aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju, taču eksperti uzskata, ka ar atbilstošu reklāmu, darbojoties mērķtiecīgi un apvienojot pūliņus visos līmeņos, to skaitu būtu iespējams jūtami palielināt, vienlaicīgi nodrošinot ārstniecības augu atradņu ilgstspējīgu izmantošanu.

Starp eksportējamajiem augiem pirmajā vietā būtu jāmin visiem pazīstamās  nātres, kur tiek izmantotas gan lapas, gan saknes, kā arī liepziedi, mežrozītes, kazenes un 10 veidu savvaļas piparmētras.

Zīmīgi, ka Bulgārija ir vienīgā valsts Eiropā, kur no 2000. gada darbojas speciāls Likums par ārstniecības augiem, saskaņā ar kuru  rūpes par katras pašvaldības teritorijā esošajām dabas bagātībām ir uzticētas vietējām mežsaimniecībām un ekoloģiskajām inspekcijām.

Katru gadu  ar Vides aizsardzības ministrijas rīkojumu tiek noteiktas vākšanas  un iepirkšanas kvotas,  kad un cik no katras savvaļas augu sugas drīkst lasīt, lai neciestu bioloģiskā daudzveidība. Pārkāpējiem draud  visai bargi naudas sodi un darba atļaujas zaudēšana. 

Tā, piemēram, no marta līdz gada beigām stājās spēkā pilnīgs liegums attiecībā uz unikālo savvaļā augošo mursalas tēju (sideritis scardica), kas labvēlīgi ietekmē Alcheimera slimniekus, bremzē vēža šūnu veidošanos un ir spēcīgs antioksidants. Līdz šim bija atļauts vākt personīgajām vajadzībām līdz 2 kg lapu dienā, tagad šī veselības eliksīra cienītājiem būs jāapmierinās ar aptiekās nopērkamo tēju, kas audzēta kādā no vietējām saimniecībām. Lielu postu nodara arī neapzinīgi vācēji, kas nereti steigā vai neziņā izrauj augus ar visām saknēm, aplauž kokiem un krūmiem zarus vai arī nolasa ogas, pirms tās ir nogatavojušās.

Vietējā teika stāsta, ka pēc pasaules radīšanas Dievs sasaucis visas tautas un katrai iedalījis zemi. Bulgārs, kā parasti, nokavējies, un kad ieradies, vairs nekas nav palicis pāri. Tad nu Dievam nācies viņam piešķirt daļu no paradīzes. Taču arī paradīze  prasa rūpes un atbildību.

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt