Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē šovasar tika panākta ilgi gaidītā vienošanās starp Serbiju, Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Vienošanās pamatā ir ideja, ko sauc par Atvērto Balkānu iniciatīvu. Tās mērķis ir izveidot kopīgu tirgu valstīm, kuras gaida savu dalību ES.
Iniciatīva balstās uz vērienīgu tirdzniecību, sola brīvu preču un pilsoņu kustību un vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgiem. Iesaistītās valstis katru gadu ietaupītu līdz 2,7 miljardiem eiro.
Mēģinājums šādu vienošanos noslēgt jau pirms vairākiem gadiem tika virzīts Berlīnes procesa laikā, kas ir uz Rietumbalkānu valstīm vērsta, Vācijas vadīta sadarbības iniciatīva. Tomēr ar rezultātu tas nenoslēdzās.
Albānijas premjerministrs Edi Rama sarunās ar Ziemeļmaķedonijas premjerministru Zoranu Zaevu un Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču sacīja, ka šī vienošanās palīdzēs visām trim valstīm sasniegt mērķi par pievienošanos ES. Ramu, kurš arvien plašāk izsaka kritiku par ES pieeju pievienošanās procesam, atbalstīja premjerministrs Zaevs. Lai gan dalība blokā joprojām ir visu trīs valstu mērķis, "līdz brīdim, kad Eiropas Savienība izlems, ir jāatrod veidi, kā turpināt eiropeizācijas procesu"', sacīja Ziemeļmaķedonijas premjers. Arī Serbijas prezidents Vučičs izteicās pozitīvi, norādot, ka "ir pienācis laiks ņemt lietas savās rokās un pašiem lemt par savu likteni un nākotni".
Tomēr, ja visas sešas Rietumbalkānu valstis nepiedalās šajā iniciatīvā, tas var radīt pretrunas un radīt jaunu šķelšanos reģionā.
Tā, piemēram, trīs valstis cerēja, ka vienošanos parakstīs arī Kosova un Bosnija, bet tās nolēma nepiedalīties. Kosovas premjerministrs Albins Kurti vienošanās parakstīšanas dienā vēlreiz paziņoja, ka Kosova nevēlas pievienoties. Pērn viņš pauda bažas, ka Belgrada cenšas izveidot "ceturto Dienvidslāviju". Kā skaidroja Kurti, "Mazās Šengenas” iniciatīva tika sākta 2019. gadā Serbijā, un sanāksmē Skopjē tā tika pārdēvēta par "Atvērtajiem Balkāniem".
Arī bijušais Kosovas Eiropas integrācijas ministrs Beiks Čollaku uzskata, ka iniciatīvā vajadzētu iekļaut visas reģiona valstis. "Šī ir iniciatīva, ar kuru ir vēlme panākt dziļāku Rietumbalkānu valstu integrāciju Eiropas Savienībā, tomēr šī integrācija ir neiespējama, ja vien visas Rietumbalkānu valstis neatzīst viena otru un tām nav normālu attiecību vienai ar otru."
Savukārt Eiropas Politikas Centra pētnieks Serbijā Strahinja Subotičs ir pārliecināts, ka ar laiku iniciatīvai pievienosies arī citas valstis, un tas notiks tādēļ, ka būs redzami konkrēti šīs iniciatīvas ieguvumi.
"Tas uzliks spiedienu uz tām valstīm, kas šobrīd vēl nepiedalās, piedalīties šajā iniciatīvā, redzot, ka šiem trīs dalībniekim ir reāli īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi.
Es domāju, ka arī Eiropas Savienība koncentrēsies uz to, lai pārliecinātu pārējās valstis. Un arī ASV varētu vairāk pievērsties atlikušo valstu pārliecināšanai," sprieda Subotičs.
Berlīnē bāzētās Demokratizācijas politikas padomes analītiķis Tobijs Vogels uzskata, ka Albānijas premjeram un Serbijas prezidentam Atvērto Balkānu iniciatīva ir reklāmas triks, kura mērķis ir parādīt savu personīgo spēku un pretstatīt to ES impotencei reģionā. Viņaprāt, ekonomiskā sadarbība agrāk vai vēlāk sastapsies ar politisko spriedzi un politiskajiem šķēršļiem.
Kritiku iniciatīvai kā vilcējspēkam ceļā uz iestāšanos ES pauž arī Tirānā bāzētā Demokrātijas un starpniecības institūta pētnieks Gjergi Vurmo. Pēc viņa domām, galvenais iemesls, kāpēc ārvalstu tiešās investīcijas nenonāk Balkānos, ir tāds, ka investori neuzticas šajās valstīs esošajām tiesu sistēmām. Un šāda Atvērto Balkānu iniciatīva, kas balstīta ekonomiskos apsvērumos, nebūt nebūs burvju nūjiņa, jo darāmā ceļā uz dalību ES vēl ir gana daudz.
