Bukarestes sanāksmē deviņas valstis aicinās pastiprināt NATO klātbūtni Austrumeiropā

Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē sākas NATO Austrumeiropas valstu mini sanāksme. Tajā kopā nāks tās deviņas valstis, kas atrodas tuvu Krievijas robežai un arvien ir nobažījušās par savu drošību. Bukarestē būs arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Alianses dalībnieces vēlas, lai NATO vēl vairāk stiprinātu to drošību ar lielāku karavīru un militārās tehnikas klātbūtni reģionā.

Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa pastāstīja, ka šo sanāksmi rīko Rumānija un Polija, pulcējot valstis, kuras savulaik ir bijušas PSRS sastāvā un ietekmes zonā un ka arvien jūtas Krievijas apdraudētas. Sanāksmē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis, Rumānija, Bulgārija, Polija, Slovākija, Ungārija un Čehija. Savukārt NATO pārstāvēs nevis pats ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, bet gan viņa vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

Kā pavisam nesen intervijā  sacījis Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš, mēs neesam nekur pacēlušies gaisā un aizlidojuši – viss joprojām ir tepat. Krievija ir kaimiņos un arvien ir neprognozējama pat tad, ja Ukrainā tik bieži vairs nešauj un Kremlis nemētājas ar vēstījumiem par Baltijas ieņemšanu pāris stundās. Krima ir un paliek okupēta, un Krievija ir izteikusies par atomieroču izvietošanu tur, attiecības ar NATO joprojām ir sliktas. Bažas ir un paliek. Par šo šaurākas formas samitu valstis runāja jau vasarā un bija skaidrs, ka tas notiks. Jau tad galvenokārt uz to mudināja Polija, norādot, ka vēlas vēl lielāku NATO spēku klātbūtni reģionā.

Polija būs arī tā, kas kļūs par namamāti lielajai NATO valstu sanāksmei, kas norisināsies nākamā gada vasarā, taču tagad Rumānijas galvaspilsēta Bukareste ir izraudzīta par šīs mazā formāta apspriedes vietu. Un ne velti, jo Rumānija ir ļoti svarīgs NATO atbalsta punkts - būdama pie Melnās jūras, Rumānijā ASV būvē raķešu pārtveršanas sistēmu, kurai jābūt gatavai līdz gada beigām, te arī izveidots viens no NATO ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktiem.

Šo sanāksmi vismaz mediju aprindās dēvē par tādu kā spiediena izdarīšanas sapulci uz NATO, un arī iepriekš aizkulisēs ir dzirdēts, ka ne visas alianses dalībnieces ir priecīgas par šādu formātu. Būs kopīga visu valstu pieņemta Bukarestes deklarācija. Patlaban neoficiāli zināms, ka galvenais uzdevums būs panākt, lai NATO izvieto vēl vairāk karavīru Austrumeiropas valstīs, nekā plānots līdz šim un kā tas jau notiek dažādās mācībās gan Baltijā, gan citās valstīs. Rumānijas prezidents Klaus Verners jau iepriekš paziņojis, ka valstis centīsies panākt lielākas NATO klātbūtnes nodrošināšanu reģionā, reaģējot uz pieaugošiem draudiem drošībai "austrumos un dienvidos". Viena no versijām, ka tas varētu būt  bataljons Polijā un Baltijas valstīs. Bataljonā ir no 500 – 1500 karavīru. Šāda ideja ir izskanējusi jau iepriekš, bet, jāteic, tai nav pilnīga, vienota atbalsta aliansē, jo vairākas valstis, piemēram, Vācija, bažījas, ka šāds solis varētu vēl vairāk nokaitināt Krieviju.

Krievija jebkurā gadījumā būs neapmierināta par domu vien, ka pie tās robežām varētu būt vairāk NATO karavīru. Šim notikumam rūpīgi seko līdzi arī Kremlī, un jau arī iepriekš pieredzēts, ka ikvienam NATO solim ir pretsolis, piemēram, līdzko notiek NATO mācības, tā arī Krievija koncentrē savus spēkus, un šajā laikā, kad abās pusēs valda visai pamatīgs attiecību atsalums, var gaidīt ļoti asu Krievijas retoriku. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs jau iepriekš izteicies, ka Kremlis zina, kā atbildēt uz NATO soļiem.

Arī  Zviedrija un Somija pēdējā laikā izrāda arvien aktīvāku interesi tuvināties NATO, norādot uz draudiem drošībai, kas vēsmo no Krievijas puses, pagaidām lielākoties informatīvā spiediena veidā medijos.

 

 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti