Bučas kapsētā katru dienu rodas arvien jaunas kopas. Glabā gan mierīgos iedzīvotājus, kas atrasti miruši, arī Krievijas spēku noslepkavoti, gan Ukrainas kareivjus, kas gāja bojā kaujās. Gandrīz mēnesi pēc Bučas un citu Kijivas piepilsētu atbrīvošanas bēres arvien turpinās. Mirušo atrašana, identificēšana – tas prasa laiku.
Alla Aleksejeva apglabājusi savu vīru Juriju un viņa draugu. Abi apsargāja blokposteni. “Viņi pazuda 5. martā. Tobrīd atradās Krievijas okupācijas teritorijā. Cerējām, ka varbūt nokļuvuši gūstā. Bet mirstīgās atliekas atrada tikai tad, kad atbrīvoja teritoriju. Mirstīgās atliekas bija mazliet... Viņus nevarēja identificēt. No brīža, kad atrada mirstīgās atliekas un kad viņu atpazinu, pagāja 10 dienas. Bet pa to laiku atradās arī viņa draugs. Praktiski kopā ar vienas dienas starpību apglabājām,” pastāstīja atraitne.
Masu kaps pie Bučas Andreja Pirmsauktā baznīcas, kas tika atrasts pēc Krievijas karspēka aiziešanas, jau aizbērts. Tajā tika atrasti 117 līķi, starp tiem 30 sievietes un divi bērni.
Citi Bučā bijuši tuvu nāvei. 64 gadus veco Nikolaju Zavorotniju LTV satika pie viņa nodegušās mājas, no kuras tagad palikuši tikai pamati. Lādiņu trieciens. Blakus paša mājai dzīvojuši viņa bērni. Zavorotnijs pastāstīja, ka aptuveni trīs dienas bijis gūstā Krievijas spēkiem, kas viņu līdz ar citiem izmantojuši kā dzīvo vairogu.
“Mūs savāca, un tur stāvējām kā dzīvais vairogs.
Mūs tur izdzina un nolika vietās, kur šāva Ukrainas bruņotie spēki. Tā ka viss ir bijis. It kā labi dzīvojām, bet uz vecumdienām vēl zem lodēm bija jāstāv,” pastāstīja Bučas iedzīvotājs.
Tāpat kā daudziem citiem pilsētā, arī viņam ar sievu ir personīgi pazīstami cilvēki, kas gājuši bojā no Krievijas spēku lodēm. “Cilvēkus nošāva ne par ko. Vienkārši brauca prom un izklaidējās. Padzīvojusi sieviete, mums pazīstama, gatavoja tur ēdienu, no muguras nošāva. Mums te vecītis dzīvoja blakus – ak tu Dievs, dzērājiņš, nevienam neko sliktu nekad nebija izdarījis. Vienkārši mājās ar automātu nošāva,” pastāstīja Bučas iedzīvotāja Ludmila Zavorotnija.
Iela, uz kuras Bučā pēc Krievijas karavīru aiziešanas pavērās šausminošās ainas ar nošautu cilvēku līķiem, tagad ir tukša. Taču darbs, lai sauktu pie atbildības tos, kas atbildīgi var vairāku simtu cilvēku nāvi, turpinās.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
