Dienvidsudānas galvaspilsētā Džubā apšaudes nerimst. Pretējās nometnēs nostājušies bijušie nemiernieki un valdības spēku karavīri, kuri tagad iesaistījušies kaujās pilsētas pievārtē. Kopš piektdienas, kad valsts atzīmēja piekto neatkarības pasludināšanas gadadienu, spēcīgās apšaudēs abās pusēs gājuši bojā vismaz 150 karavīru, bet mediji ziņo, ka upuru varētu būt vēl vairāk. Avoti vēsta par helikopteru, smagās tehnikas iesaistīšanos.
Piektdien uzliesmojušo konfliktu, iespējams, izraisījuši prezidenta Salva Kīra un viceprezidenta Rieka Mačara miessasragi, kuri apmainījušies ar uguni laikā, kad abu aizsargājamie tikušies prezidenta pilī. Sestdien vardarbība uz brīdi rimusi, bet svētdien atsākusies atkal. Netālu no karstākās notikumu vietas strādā Apvienoto Nāciju Organizācijas misija, kas rūpējas par nometni, kur apmetušies ilgstoša kara dēļ bez pajumtes palikušie cilvēki. Interneta sociālajos tīmekļos ANO cilvēki ziņo par nerimstošām ložu kārtām, kas birst no abām karojošajām pusēm un nestājas stundām ilgi.
Dienvidsudānas reģions ilgstoši bija pasaules uzmanības lokā kā tas punkts Āfrikas kartē, kur noticis ilgākais pilsoņu karš visā kontinenta vēsturē. Tas risinājās 20 gadu, prasot pusotra miljona cilvēku dzīvību un ap četriem miljoniem spiežot pamest mājas. Relatīvu mieru un pie viena arī autonomo statusu pēc ilgiem pūliņiem reģions ieguva saskaņā ar 2005.gadā parakstīto miera līgumu starp karojošajām pusēm - Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar šā līguma parakstīšanu otrais Sudānas pilsoņu karš bija noslēdzies.
Dažus gadus vēlāk Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no Sudānas, un, tā kā pārliecinošs vairākums sacīja „jā”, Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu un arī jaunāko valsti pasaulē. Dienvidsudānu uzņēma ANO kā pēc skaita 193. dalībvalsti. Taču par spīti starptautiskās sabiedrības pūliņiem, reģions arī visus šos pēdējos gadus nav piedzīvojis mierīgas dienas. Nemiera dzirkstele uzliesmoja pirms trim gadiem, kad prezidents Salva Kīrs apsūdzēja savu ilgstošo sāncensi, nemiernieki līderi un sarunās par viceprezidentu iecelto Rieku Mačaru apvērsuma mēģinājumā. Krita valdība, Mačars pameta valsti un atkal pēc starptautisko sarunvežu iejaukšanās tomēr atgriezās valstī un turpināja darbu.
Tomēr visu šo laiku abi valsts vadītāji nebūt nav kļuvuši par sabiedrotajiem un vēl jo mazāk – viņu atbalstītāji. Ilgstošajos karos novājināta Dienvidsudāna, kurā mīt ap 200 dažādu etnisko grupu apmēram astoņi miljoni iedzīvotāju, lai gan ziņas par precīzu skaitu atšķiras, ir ļoti nabadzīga valsts ar milzīgu bez mājām palikušu un nemitīgā badā esošu cilvēku skaitu. Valsts saņem starptautisko donoru, tajā skaitā arī Eiropas Savienības palīdzību. Eksperti un palīdzības organizācijas strādā uz vietas, taču, vardarbībai samilstot, arī viņu uzturēšanās Dienvidsudānā varētu būt apdraudēta.
