Tikai dažos ciematos ir ieradies armijas helikopters, lai smagi ievainotos nogādātu uz slimnīcu. Situāciju apgrūtinot arī lietus sezonas tuvums, kas rada papildus zemes nogruvumus un apgrūtina palīdzības sniegšanu.
„Nevaru runāt par galvaspilsētu, kur neesmu bijusi. Bet ciematos, kas ir nopostīti, tur ir skaidrs, ka atrakšanas darbi vispār nav sākti. Līdz ar to par upuru skaitu runāt būtu pāragri,” stāsta Lauma Kalēja.
Helikopters aizved tos cilvēkus, kas ir smagāk cietušajiem, bet pārējos aprūpē uz vietas, arī brīvprātīgie ārsti. „Ko mēs darām? Pirmā nepieciešamība cilvēkiem ir pajumte – mēs piegādājam teltis. Tad otrā nepieciešamība ir ēdiens un trauki, kuros gatavot, jo pilnīgi visi ēdienu krājumi un trauki ir zem gruvušiem,” atklāj Lauma.
Visi materiāli nodrošināti par saziedotajiem līdzekļiem, un cilvēkiem palīdz brīvprātīgiem. Ilgtermiņa gan būs nepieciešamas arī drēbes, saules baterijas, materiālu ēku būvei.
„Ja rēķina, ka visi ciemati šajā reģionā ir līdz ar zemini nolīdzināti, tad, jā, skumji. Bet mēs nezinām, cik šajā rajonā varētu būt,” stāsta brīvprātīgā.
