Jau no nākamā gada jūnija eiropieši, dodoties atvaļinājumā vai komandējumā uz citu Eiropas Savienības valsti, varēs turpināt brīvi izmantot savu mobilo telefonu, jo tarifs arī citur būs tāds pats kā mājās. Tas līdz šim ir bijis viens no galvenajiem telekomunikāciju reformas solījumiem. Tomēr praksē šī brīvība lietot mobilo telefonu ārzemēs kā mājās tiks ierobežota līdz 90 dienām gadā. Pēc tam operatoriem būs tiesības pieprasīt papildu samaksu.
Eiropas Komisijas preses sekretāre Natalī Vandistada šādu ierobežojumu pamato ar nepieciešamību aizsargāties pret ļaunprātīgu jaunās kārtības izmantošanu un uzsver, ka vairums eiropiešu neceļo ārpus valsts vairāk par trīs mēnešiem gadā:
“Ja jūs nopirksiet SIM karti dalībvalstī ar zemākām cenām un pastāvīgi izmantosiet to citā dalībvalstī, tā vairs nebūs viesabonēšana. Tāpat arī, ja kāds pārceļas dzīvot ārzemēs un turpina izmantot savu iepriekšējo telefona numuru, tad tā arī vairs nav viesabonēšana, bet gan pastāvīga lietošana. Šādas situācijas ir atrunātas pagājušajā gadā pieņemtajā likumā un tagad mēs noteicām 90 dienu minimumu. Tas nozīmē, ka mobilo sakaru operatoriem būs jāpiedāvā vismaz 90 dienas bez papildu maksas, bet viņi var izvēlēties piedāvāt arī vairāk. Bet viņi nedrīkst piedāvāt mazāku dienu skaitu.”
Trīs mēnešu ierobežojumu par saprātīgu uzskata arī Eiropas Parlamenta deputāts no “Vienotības” Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, tas palīdzēs nosargāt zemās mobilo sarunu cenas mūsu valstī. Kā zināms, Latvijā ir vieni no lētākajiem mobilo sakaru tarifiem Eiropā.
Tādēļ var izveidoties situācija, ka kāds varētu iegādāties Latvijas mobilo numuru, bet pastāvīgi izmantot to, piemēram, Beļģijā vai Nīderlandē, kur cenas ir augstākas. Nespējot iekasēt vairāk no šādiem klientiem, operatori var būt spiesti celt cenas visiem abonentiem.
Tomēr Eiropas patērētāju organizācija BEUC saka, ka tas ir tikai pieļāvums. Organizācijas runasvīrs Johanness Kleiss saka, ka ar 90 dienām gadā ir par maz.
“Būtībā tās ir viesabonēšanas beigas, bet tikai uz 25% no gada. Un tas neatbilst patērētāju gaidām. Ja jūs paskatīsieties uz tādiem parastiem viesabonēšanas pakalpojumu izmantotājiem kā ''Erasmus'' apmaiņas programmas studenti, kuri dodas uz citu valsti uz četriem pieciem mēnešiem, vai uz kādu, kurš stažējas ārzemēs vairāk nekā 90 dienas, tad redzēsiet, ka uz visiem šiem cilvēkiem neattiecas brīva viesabonēšana. Viņi nevarēs izmantot vienoto tirgu bez viesabonēšanas, ko patērētāji bija sagaidījuši,” secina Kleiss.
Laika ierobežojums gan neatteiksies uz cilvēkiem, kuri dzīvo pierobežas rajonos un regulāri dodas darīšanās uz citu valsti. Ja cilvēki katru dienu piereģistrējas vietējā mobilo sakaru tīklā, tad arī kaimiņvalstī viņi varēs runāt par vietējiem tarifiem visu gadu.
Par cenām, kas patērētājiem būs jāmaksā virs 90 dienu limita, vēl būs jālemj valstu pārstāvjiem.
