Brīvās tirdzniecības līgums - optimistiskais sarunu noslēguma laiks ir pusotrs gads

Topošais brīvās tirdzniecības un investīciju līgums starp Eiropu un Ameriku ir izraisījis nopietnu satraukumu vairākās Eiropas valstīs. Un arī Latvijā ik pa brīdim izskan bažas, piemērām, par ģenētiski modificētās pārtikas invāziju.

Sarunas par jauno brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm iet lēni un arī diezgan smagi. Gada laikā ir aizritējis jau sestais sarunu raunds, un optimistiskā prognoze liecina, ka sarunas varētu izdoties pabeigt pēc pusotra gada. Un tam vēl sekos garš apstiprināšanas process parlamentos, kas aizņems vēl pāris gadus.

Līguma nepieciešamība tiek skaidrota ne tikai ar ekonomiskajiem, bet arī ģeopolitiskajiem apsvērumiem. „Šī patiešām ir pēdējā iespēja, lai Eiropa un ASV noslēgtu šādu vienošanos. Jau pavisam drīz mūsu ekonomikas, kopā ņemot, vairs neveidos 47% no pasaules iekšzemes kopprodukta. Jau pavisam drīz mēs neveidosim 33% no pasaules tirdzniecības apjoma. Protams, ka starp mums pastāv atšķirības. Tieši tādēļ šāds brīvās tirdzniecības līgums vēl nav parakstīts. Bet es domāju, ka mums ir krietni vairāk kopīga, nekā atšķirīga. Un par to mums būtu jādomā biežāk,” norāda Garrets Vorkmans no Vašingtonas domnīcas ar nosaukumu „Atlantiskā padome”.

Tātad Eiropa un Amerika zaudē savu globālo ietekmi pasaulē, jo Ķīna, Indija, Brazīlija un citas valstis attīstās krietni straujāk nekā Eiropa. Tās sāk veidot pat jaunas institūcijas, piemērām, BRIC jeb Jauno attīstības banku, kas ar laiku var konkurēt ar Starptautisko valūtas fondu. Un tas var mainīt ierasto lietu kārtību pasaulē.

Brīvās tirdzniecības līgums ir viena no iespējamajām atbildēm, lai saglabātu pašreizējo dzīvesveidu Eiropā un Amerikā.

„Eiropai ir nepieciešams Transatlantiskais tirdzniecības un investīciju līgums, jo tas ir visefektīvākais veids, kā radīt darbavietas. Eiropai ir nepieciešamas jaunas darbavietas. Mēs turpinām atveseļoties no krīzes, šis process vēl nav galā. Tādēļ šī vienošanās ir veids, kā radīt darbavietas bez papildu izmaksām,” skaidro Amerikas Tirdzniecības palātas Eiropas Savienībā direktore Sūzana Dandžere. Viņa uzsver, ka, mazinot muitas tarifus un birokrātiju, ir iespējams palīdzēt uzņēmumiem attīstīties.

Tam piekrīt arī Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas pārstāvis Luks Hendrikss: „Mūsuprāt, vienīgā ekonomiskā izaugsme tuvākajos gados nāks tikai no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri mēģinās eksportēt. Un šiem uzņēmumiem ir grūti atrast noieta tirgus ārpus Eiropas Savienības savu ierobežoto resursu dēļ. Šajā ziņā ASV tirgus ir diezgan interesants, jo, par spīti diezgan lielām atšķirībām dažās jomās, mums tomēr ir līdzīgs skatījums uz lietām.”

Tomēr lielākas konkurences un lētāku preču pieplūduma dēļ daļa uzņēmumu varētu arī neizdzīvot. To debatēs Eiropas Parlamentā uzsvēra arī Zaļo grupas deputāts Janniks Žado no Francijas: „Viņi saka, ka tas nāks par labu Eiropai. Es tam nepiekrītu. Mums ir jāstiprina Eiropa ar tai raksturīgajām lietām, ar tās industriālo politiku un ilgtspējīgu attīstību. Bet tā vietā šīs sarunas piedāvā pārvērst Eiropu par lielu Transatlantisko tirgu.”

Pastāv arī jautājums par ietekmi pasaulē. Līguma aizstāvji saka, ka Eiropas un ASV noteiktie standarti ietekmēs visu pasauli, jo katrs ražotājs gribēs piekļūt pasaulē lielākajam tirgum ar 800 miljoniem diezgan maksātspējīgu patērētāju. „Šis līgums var ietekmēt pasaules ekonomiku, tās standartus un noteikumus gan tādēļ, ka ražotāji mēģinās iekļūt mūsu tirgū, gan arī tādēļ, ka šis līgums var kalpot par paraugu citām brīvās tirdzniecības sarunām pasaulē,” norāda ASV Valsts departamenta diplomāte Hulieta Noisa.

Viena no valstīm, ko gribētu ietekmēt gan Amerika, gan Eiropa, pašreiz ir Ķīna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti