Spriedze abu pušu starpā pieaugusi pēdējo dienu laikā, Francijai apņemoties bloķēt piekļuvi savām ostām, tikmēr Apvienotā Karaliste draud ar attiecīgu atbildi.
Francija draud pastiprināt pārbaudes
Domstarpības zvejniecības jautājumos starp Apvienoto Karalisti un Franciju notiek jau labu laiku, bet pēc breksita strīdi kļuvuši arvien pamanāmāki. Breksita līgums paredz, ka visiem Eiropas Savienības zvejniekiem, kuri vēlas zvejot bagātīgajos Apvienotās Karalistes teritoriālajos ūdeņos, ir jāpiesakās jaunām licencēm un jāpierāda, ka ir šeit zvejojuši arī iepriekš.
Francija uzskata, ka tā ir saņēmusi nepiedodami maz licenču. Parīze ir saniknota, ka Apvienotā Karaliste ir noraidījusi desmitiem franču zvejas laivu. Līdzīgi rīkojušās arī Francijas tuvumā esošās Normandijas salas Džērsija un Gērnsija, kas atrodas Apvienotās Karalistes jurisdikcijā.
Tagad Francija draudējusi no 2. novembra pastiprināt muitas pārbaudes un ierobežot tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti, ja vien Londona nepiekritīs izsniegt vairāk licenču franču zvejniekiem darbībai Apvienotās Karalistes ūdeņos.
Tas nozīmētu sistemātiskas muitas un sanitārās pārbaudes produktiem, kas tiek ievesti Francijā. Tāpat tiktu noteikts aizliegums izkraut jūras veltes.
Briti sarūgtināti par Francijas rīcību
Britu zvejniekiem tas ir ļoti būtiski, jo tie ir ļoti atkarīgi no savu lomu nodošanas un apstrādes Francijas ostās. Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons norādīja, ka šī ir pirmā pasākumu sērija, un lika saprast, ka var sekot vēl citi pasākumi, ja šie nenovedīs pie dialoga par zvejas licencēm un vienošanās.
Francija arī draudējusi ar elektroenerģijas piegāžu pārtraukšanu Džērsijas salai. Lielbritānijas puse norāda, ka jau tagad Eiropas Savienības kuģiem izsniegusi 98% no licencēm.
Lielbritānijas vides ministrs Džordžs Jūstiss ceturtdien uzstājās britu parlamentā.
“Kā esmu vairākkārt norādījis Francijai un Eiropas Komisijai, mūsu durvis joprojām ir plaši atvērtas. Un šajā kontekstā ir īpaši sarūgtinoši redzēt komentārus, ko vakar pauda Francija. Mēs uzskatām, ka tie ir nesamērīgi un tas nav kas tāds, ko varētu sagaidīt no tuva sabiedrotā un partnera," atzina ministrs.
"Šie pasākumi, ar kuriem tiek draudēts, nav savietojami ar tirdzniecības un sadarbības līgumu vai plašāku starptautisko likumu. Un, ja tie tiks īstenoti, tie saskārsies ar atbilstošu un kalibrētu atbildi.”
Ministrs jau runājis ar Eiropas Savienības vides komisāru Virgīniju Sinkēviču, uzsverot, ka nepieciešama strīda deeskalācija. Tikmēr Francija ceturtdien atzinusi, ka esot gatava runāt ar britiem, ja tie pildīs savas saistības.
Cīņa, nevis karš
Tomēr situāciju vēl sarežģītāku padarīja britu tralera aizturēšana. Kuģis zvejojis ķemmīšgliemenes Francijas ūdeņos. Kompānijas, kam pieder traleris, direktors sacījis, ka notikušais ir šķietami politiski motivēts, jo iepriekš nekādu problēmu zvejas laikā neesot bijis.
Traleris zvejo ķemmīšgliemenes, kas tiek apstrādātas Apvienotajā Karalistē un pēc tam eksportētas uz kontinentu, galvenokārt uz Franciju.
Kuģis „Cornelis” tagad atrodas Francijas piekrastes pilsētā Havrā. Vēl kādam britu kuģim netālu no Havras izteikts mutisks brīdinājums, bet dienu iepriekš diviem britu kuģiem piemērots sods.
Abas puses gan paudušas apņēmību nesaskaņas risināt konstruktīvā ceļā, taču Francija likusi saprast, ka ir gatava vēl stingrākiem soļiem. Francija pastiprinājusi pārbaudes savos ūdeņos, un jūras ministre Annika Žirardēna sacījusi, ka tas nav karš, bet gan cīņa.
“Franču zvejniekiem ir zināmas tiesības. Līgums ir parakstīts, mums tas jāīsteno. Mums ir zvejas tiesības, mums tās ir jāaizstāv, un mēs tās aizstāvam,” uzsver Žirardēna.
“Vienmēr esam teikuši, ka Francijā breksitam būs zvejnieka seja. Zvejniecība un Ziemeļīrija – šie sarežģītie jautājumi ir divas lietas, kuras patlaban ir kaitinoša problēma Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecībās.”
