Lielbritānijas valdībai esot «Brexit» plāns
Latvijas Radio: "Brexit" sarunu otrā kārta Briselē. Līdz šim ir saņemti visai pretrunīgi vērtējumi par šo sarunu iznākumu. Daudzi kritiķi un arī ES amatpersonas uzskata, ka sarunas ir cietušas neveiksmi un Lielbritānija atkal ir pierādījusi, ka tā joprojām nav gatava sarunām. Kā jūs to vērtētu?
Kīts Šenons: Lielbritānijas pusei pilnīgi noteikti ir pretējs viedoklis. Līdz šim ir bijušas sagatavošanās sarunu kārtas par procedūras jautājumiem. Šī bija pirmā reize, kad bija iespējams reāli apsēsties un izrunāt galvenos "Brexit" procesa jautājumus. Kopā ar 27 ES valstu kolēģiem mēs esam izstrādājuši galvenos virzienus, kuros gribam sasniegt progresu, jo jau pašā sākumā ir nepieciešama skaidrība. Nenoliedzami, daži no šiem būs ļoti sarežģīti jautājumi.
Runājot par to, kas tika apspriests pagājušajā nedēļā, mūsuprāt, bija pārsteidzoši liela viedokļu saskaņa jautājumā par pilsoņu tiesībām. Ir daudzas jomas, kurās abām pusēm palielinās izpratne par otras nostāju.
Ja skatāmies uz detaļām, par daudz ko jau ir panākta vienošanās. Nedrīkst gan apgalvot, ka priekšā nebūs jaunu izaicinājumu, garantējot gan Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu, gan Eiropā dzīvojošo britu tiesības. Mēs gribam pēc iespējas ātrāk panākt, lai cilvēkiem ir skaidrība un jebkādas bažas tiktu kliedētas.
Ir ļoti daudz komentāru, kuros tiek apgalvots, ka šī ir tikai tāda runāšana lielās līnijās un joprojām nav nekāda konkrēta plāna.
Nē. Ir ļoti daudz detaļu. Mēs kopā ar Eiropas Komisiju (EK) esam publicējuši ļoti tehnisku tabulu. Tajā, piemēram, jautājumā par pilsoņu tiesībām, ir atspoguļotas ļoti konkrētas lietas un pienākumi, kā arī tie jautājumi, par kuriem vēl būs jārunā - kā veselības apdrošināšanas atzīšanu, profesionālo kvalifikāciju un tā tālāk. Apskatoties šo tabulu, var redzēt, ka abas puses ir jau paveikušas ļoti lielu darbu, lai novērtētu izaicinājumus un censtos panākt par tiem vienošanos.
Esmu redzējis arī komentārus, ka viss "Brexit" process nav tik daudz par ES pamešanu un kontroles iegūšanu pār savām iekšējām lietām, bet gan par ES vainošanu tajās problēmās, kas pastāv pašā Lielbritānijā. Vai jūs tam piekristu?
Man pašam ar šādu viedokli nav nācies sastapties. Lielbritānijas valdība vēlas jau pašā sarunu sākumposmā tikt skaidrībā ar to, kādas tad būs mūsu turpmākās attiecības ar ES. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu attiecības arī turpmāk būs ļoti nozīmīgas. Ir svarīgi abām pusēm par spīti skarbajiem izteikumiem nobriedušā veidā izrunāt šīs lietas, vienoties par tām jomām, kuras mums ir kopīgas un kurās mēs varam turpināt kopīgi sadarboties.
Līdz ar «Brexit» Lielbritānija mainīsies
Gribēju jautāt arī par Lielbritānijas valdības pašreizējo stāvokli pēc parlamenta vēlēšanām. Cik stabila ir valdība? Vai var būt tā, kā apgalvo daži kritiķi, ka "Brexit" process būs tik apjomīgs, ka valdībai faktiski neatliks laika vietēja mēroga jautājumu risināšanai?
Man liekas, nevienam nav ilūziju par to, ka "Brexit" būs viegls, jo neviena valsts no ES nav izstājusies. Tas ir nacionāls izaicinājums ne tikai valdībai, bet arī sabiedrībai, uzņēmējiem un organizācijām. Lielbritānija noteikti mainīsies.
Tas prasīs daudz spēka no valdības un no parlamenta, kas tuvāko mēnešu laikā aktīvi strādās pie tā, lai izstrādātu tiesisko ietvaru dienai, kad mēs pametīsim ES. Runājot par valdību – premjerministre [Terēza Meja] ir skaidri likusi saprast, ka ir ļoti svarīgi, lai visi valdības elementi darbotos kopīgi šī mērķa sasniegšanai.
Vai tas nozīmē, ka nekāda opozīcija valdības iekšienē netiks pieņemta un nav vēlama?
Bet ir dialogs un politikas pamatā ir strīdi. Es nekomentēšu par atsevišķām personām valdības sastāvā. Taču politika balstās uz atšķirīgiem viedokļiem un diskusijām. Valdība nediskutē tikai iekšienē, bet arī prasa padomus no ārienes. Premjerministre ir tikusies ar uzņēmumiem, mediji par to aktīvi diskutē, un iedzīvotājiem ir iespējas paust savu viedokli. Tad, kad mēs ieiesim "Brexit" procesa detalizētajā daļā, cilvēkiem ir jābūt sajūtai, ka viņi ir tikuši sadzirdēti un viņu viedoklis atspoguļojas valsts politikā.
Vēstnieks: Mūsu attiecības ar Latviju neveidojas tikai ES rāmjos
Cik tālu ir pavirzījušās un cik aktīvas ir diskusijas ar Latvijas valdību par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības? Vai arī tās vēl tikai priekšā?
Mēs neveicam atsevišķas sarunas ne ar Latviju, ne kādu citu no dalībvalstīm, bet gan ar visu 27 dalībvalstu grupu kopā. Taču mans kā vēstnieka pienākums ir izskaidrot mūsu nostāju gan Latvijas valdībai, gan sabiedrībai, uzņēmējiem vai tiem cilvēkiem, kuru tuvinieki dzīvo Lielbritānijā. Mēs gaidām to brīdi, kad varēsim sākt runāt par nākamajiem posmiem šajā izstāšanās procesā, un es zinu, ka to gaida arī citas valstis.
Taču, protams, mūsu attiecības ar Latviju neveidojas tikai caur ES – ir gan divpusējās intereses, mēs cieši sadarbojamies NATO, Austrumu partnerības programmā.
Starptautiskās diplomātijas dinamika turpināsies un šo divpusējo jomu mēs pēc izstāšanās no ES noteikti stiprināsim.
Ko jūs gribētu teikt tiem latviešiem vai viņu radiniekiem, kuri pašlaik dzīvo, strādā vai studē Lielbritānijā - vai viņiem ir pamats par kaut ko uztraukties, vai kaut kas īpaši būtu jāņem vērā?
Nekā tāda satraucoša nav. Valdība ir skaidri pateikusi, ka tā vēlas sniegt skaidrību visiem, kuri jau ir Lielbritānijā.
Tiks izveidots jauns iedzīvotāju statuss jeb pastāvīgais statuss tiem ES pilsoņiem, kuri Lielbritānijā ir nodzīvojuši piecus gadus.
Sarunām virzoties uz priekšu, kļūs zināmas plašākas detaļas. Taču valdība ir pateikusi, ka tā nevēlas radīt liekas bažas ne citu ES pilsoņiem, kas dzīvo mūsu valstī, ne britiem, kas dzīvo citās dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Pēdējās nedēļās un dienās es pirmo reizi esmu dzirdējis izskanam minējumius par to, ka "Brexit" sarunas varētu ne tikai ieilgt, bet arī tikt pilnībā atceltas. Vai jūs šādu scenāriju uzskatāt par iespējamu?
Tā pilnīgi noteikti nav britu valdības pozīcija un mērķis.
Paldies!
