Britu valdība lūgusi karalieni apturēt parlamenta darbību

Lielbritānijas valdība lūgusi karalieni Elizabeti II apturēt parlamenta darbību.

Premjers Boriss Džonsons lūdzis karalienei apturēt parlamenta darbu no 9.septembra līdz 14.oktobrim. “Sky News” norāda, ka tas ierobežos parlamentāriešu iespējas bloķēt bezvienošanās “Brexit”.

Lai gan juridiski Lielbritānijā parlamenta darbības apturēšana ir ierasta prakse, izvēlētā laika dēļ opozīcija vaino premjerministru  mēģinājumos apklusināt parlamentu un izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās.

Avots valdībā norādīja “Sky News”, ka parlamenta darbības apturēšana palīdzēs premjeram īstenot viņa iekšpolitikas darba kārtību.  

Parlaments atgriežas no vasaras brīvdienām 3.septembrī, un paredzētas divas sēdes – 4. un 5.septembrī, pēc tam parlamenta darbību plānots apturēt līdz 14.oktobrim, kad plānota karalienes uzruna parlamentam, kura atklās jaunu parlamenta sesiju un kurā tiks izklāstīta Džonsona valdības likumdošanas darba kārtība.  

Tas samazinās parlamenta sēžu skaitu pirms 31.oktobra, kad paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.  

Uz jautājumu, vai premjers cenšas nedot opozīcijai laiku, lai apturētu bezvienošanās “Brexit”, Džonsons uzsvēra, ka tā noteikti nav taisnība.  “Paskatieties, ko mēs pašlaik darām – mēs piedāvājam jaunu likumdošanas programmu noziedzības apkarošanai un veselības aprūpes un izglītības sistēmas attīstīšanai un finansēšanai,” sacīja Džonsons.

Viņš arī piebilda, ka parlamentāriešiem būs pietiekami daudz laika, lai apspriestu “Brexit” gan pirms, gan pēc izšķirošā Eiropas Savienības līderu samita 17.oktobrī.

Politiskie oponenti gan saskata šajā solī mēģinājumu ierobežot viņu izredzes nepieļaut bezvienošanās “Brexit” 31.oktobrī.  

Ziņa par šādu valdības soli parādījusies vien dienu pēc tam, kad likumdevēji, kas iebilst pret bezvienošanās “Brexit”, apsprieda veidus, kā viņi varētu izmantot parlamentāro procedūru, lai piespiestu Džonsonu meklēt pagarinājumu “Brexit” termiņam.  

Opozīcijas deputāti piedraudējuši īsajā parlamenta darbam atvēlētajā darba laikā panākt neuzticības balsojumu. Tāpat premjerministra lēmumi var tikt un, visticamāk, tiks izaicināti tiesā.

“Tas ir skandalozs mūsu valsts pilsoņu neievēlētā premjerministra mēģinājums sagrābt varu. Viņš pašlaik šādi rīkojas, neesot saņēmis demokrātisku mandātu no sabiedrības,” paziņoja Liberāldemokrātiskās partijas vadītāja Džo Svinsone.

“Viņš saka, ka sabiedrībai nebūs teikšanas un grib apklusināt arī sabiedrības politiskos pārstāvjus. Līdz 31.oktobrim palikušas 64 dienas, un viņš piedāvā, ka parlaments strādās tikai varbūt 15 no tām. Un tas notiek valsts mēroga krīzes laikā, kad jāieklausās sabiedrībā un valdība jātur pie atbildības!” sacīja Svinsone.

Tikmēr leiboristu Līderis Džeremijs Korbins jau uzrakstījis vēstuli karalienei, pieprasot ar viņu tikšanos un saucot Džonsona plānus par draudiem demokrātijai.

Eksperti gan atgādina, ka karalienes vara ir tikai formāla, un viņa rīkosies, atbilstīgi valdības rekomendācijām.

“Pašlaik daudz tiek runāts par apvērsumiem un arī valdība vainos parlamentu mēģinājumos tādu sarīkot, lai vispār nepieļautu “Brexit”, nedomāju, ka tas palīdz kopējai situācijai. Izpildvaras un likumdevējvaras savstarpējā cīņa būs smaga, abām pusēm cenšoties izmantot visus pieejamos ieročus. Un šis jaunākais valdības solis ir viens no tiem,” norādīja domnīcas “Pārvaldes institūts” eksperte Katrīna Hadona.

 Premjerministrs Džonsons turpina uzsvērt, ka Lielbritānijas izstāšanās datums pašlaik ir nemaināms, pat ja tas nozīmēs izstāšanos bez vienošanās. Liela daļa viņa politisko pretinieku uzskata, ka viņš vēlas tieši šādu iznākumu. Tas paredzētu atgriešanos pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem sadarbībā ar Eiropas Savienību, kā arī jaunu tirdzniecības sarunu sākšanu faktiski no nulles.

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7.jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31.oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

2016.gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019.gada 29.martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31.oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti