Panorāma

Iesniedz likumprojektu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem

Panorāma

Eksportētāji neziņā par «Brexit» ietekmi un gatavojas sliktākajam

«Brexit» par divām nedēļām atlikts

Britu valdība izstrādā attiecību modeļus ar ES pēc «Brexit»

Ja Lielbritānijas parlamenta deputāti arī trešo reizi atteiksies atbalstīt piedāvāto izstāšanās vienošanos, Apvienotās Karalistes valdība varētu atļaut sarīkot virkni balsojumu par dažādiem iespējamiem attīstības scenārijiem. Tā, ar atsauci uz avotiem valdībā, ziņo britu mediji.

Tikmēr pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji samita noslēgumā Briselē pauda pārliecību, ka viņi ir izdarījuši visu iespējamo, lai izvairītos no kraha.

Britu valdība izstrādā attiecību modeļus ar ES pēc «Brexit»
00:00 / 02:40
Lejuplādēt
Šobrīd maz kurš tic, ka jau divas reizes noraidīto izstāšanās vienošanos Lielbritānijas parlamenta deputāti trešajā balsojumā tomēr varētu atbalstīt. Lai arī šāds balsojums nākamās nedēļas sākumā, visticamāk, notiks, kuluāros tiek runāts, ka britu premjeres Terēzas Mejas valdība sāk apspriest turpmākās rīcības scenārijus.

Viens no ticamākajiem varētu būt indikatīvie balsojumi parlamentā par dažādiem attiecību modeļiem ar Eiropas Savienību. Tie varētu parādīt, par ko būtu gatavs nobalsot vairums deputātu.

Kopumā ir septiņas iespējas, starp tām ir:

  • esošā vienošanās,
  • izstāšanās paziņojuma atsaukšana,
  • otrs referendums,
  • dalība muitas savienībā,
  • dalība kopējā tirgū un citas.


Vairums no tām nozīmē ciešāku saišu saglabāšanu ar Eiropas Savienību, nekā tiek paredzēts pašreizējā līgumā.

Vaicāta par šiem iespējamajiem balsojumiem, Vācijas kanclere Angela Merkele ir izvairīgi atbildējusi, ka bitu parlamentā daudz kas varētu notikt.

Tikmēr petīcija, kas prasa valdībai atsaukt izstāšanās pieteikumu, pāris dienu laikā ir savākusi jau aptuveni 3 miljonus britu parakstu.

Tāpat sestdien Londonā ir gaidāms masveida gājiens, kura mērķis ir pieprasīt valdībai sarīkot atkārtotu referendumu. Gājienā uzrunas teiks gan Londonas mērs Sadiks Hans, gan Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena.  

Savukārt Briselē ir noslēgusies kārtējā Eiropas Savienības valstu līderu sanāksme. Kā zināms, tās laikā 27 valstu vadītāji ir piekrituši atlikt Lielbritānijas izstāšanos vismaz līdz 12. aprīlim, ja “Brexit” vienošanos neatbalstīs, un līdz 22. maijam, ja britu parlaments nobalsos par to.

Pametot samita norises vietu, Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka būtībā britiem šobrīd ir pasniegta palīdzīga roka.

“Tas, kas ir interesanti, ka visi 27 kā viens meklē labāko risinājumu. Mēs saprotam, ka mums arī sevi savā ziņā ir jāpasargā un ka mēs gribam britiem dot visas iespējas [izstāties] bez haosa, ja viņi grib izstāties, tad darīt to organizētā veidā.

Varētu teikt, ka tāda zināma frustrācija ir Eiropā, ka mēs jau nevaram ietekmēt viņu lēmumu. Gala beigās britiem pašiem savs lēmums ir jāpieņem,” sacīja Kariņš.

Arī citu valstu politiskie līderi, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makorns, ne reizi vien ir atkārtojuši, ka risinājumam būtu jānāk no Londonas. Tomēr nevienam nav pārliecības, vai britu premjerei patiešām ir plāns, kā izvairīties no ekonomiskā un politiskā kraha.

KONTEKSTS:

Lielbritānija lūdza Eiropas Savienību (ES) atlikt "Brexit" līdz 30. jūnijam. Meja plāno vēl vienu balsojumu par vienošanos ar ES. 

ES līderi piekrita atlikt "Brexit" tikai līdz 22. maijam ar nosacījumu, ka Lielbritānijas parlaments nākamnedēļ atbalstīs "Brexit" vienošanos. Ja izstāšanās līgumu neatbalstīs,  tad ES līderi gatavi pagarināt sarunas vien līdz 12. aprīlim un tad sagaida no Londonas skaidrību par turpmāko plānu. 

2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līgumā, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstīja izstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Savukārt britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzis iespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti