ĪSUMĀ:
- Britu parlaments atkārtoti noraidījis premjeres Mejas piedāvāto “Brexit” vienošanos.
- Trešdien vakarā parlaments balsos par “Brexit” bez vienošanās.
- Ja arī “Brexit” bez vienošanās noraidīs, ceturtdien balsos par sarunu pagarināšanu.
- Meja: “Brexit” bez vienošanās vai sarunu pagarināšana nerisina problēmas.
- Valdība gatavojas “Brexit” bez līguma: atcels ievedmuitas tarifus 87% preču.
- Opozīcija aicina izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
- Eiropas Savienība ir izteikusi nožēlu par šādu iznākumu.
Otrdien, 12. martā, deputātu vairākums atkārtoti noraidīja izstāšanās līgumu ar Eiropas Savienību (ES).
Papildu vienošanās, ko Lielbritānijas premjere Terēza Meja pirmdienas vakarā Strasbūrā panāca ar Eiropas Komisiju, ir spējusi pārliecināt vien dažus desmitus deputātu. Un ar to bija krietni par maz, lai līgums, kurā tiek atrunāti Apvienotās Karalistes izstāšanās nosacījumi no Eiropas Savienības, tiktu apstiprināts.
Meja, kas tobrīd bija gandrīz zaudējusi arī pati savu balsi, sacīja, ka tagad Lielbritānijas politiķu priekšā stāv neapskaužamas izvēles.
“Es dziļi nožēloju, ka parlaments šovakar ir pieņēmis šādu lēmumu. Es joprojām uzskatu, ka Lielbritānijas izstāšanās saskaņā ar vienošanos un skaidri atrunātiem nosacījumiem ir vislabākais iespējamais variants un ka vienošanās, ko mēs esam noslēguši, ir labākā un vienīgā iespējamā vienošanās,” uzsvēra Meja.
Tagad Lielbritānijas parlamentā ir gaidāms balsojums par to, vai deputātu vairākums vēlas pamest Eiropas Savienību bez jebkādas vienošanās.
Valdošās Konservatīvās partijas deputātiem tas būs brīvais balsojums, kas ir visai neparasti tik nozīmīgos jautājumos. Ja arī šī iespēja tiks noraidīta, tad ceturtdien ir paredzēts balsojums par sarunu termiņa pagarināšanu, vēlreiz apstiprināja Meja.
“Es gribu skaidri pateikt: balsojums par to, ka mēs nevaram izstāties bez vienošanās un par sarunu termiņa pagarināšanu neatrisina mūsu problēmas,” sacīja Meja.
Trešdien no rīta Lielbritānijas valdība nāca klajā ar rīcības plānu, kas tiks īstenots gadījumā, ja valstij nāktos pamest Eiropas Savienību bez vienošanās. Cita starpā tiek plānots atcelt ievedmuitas tarifus 87% preču. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no strauja cenu lēciena, jo Lielbritānija ļoti daudz ko ieved no citām Eiropas Savienības valstīm.
Uz robežas starp Īriju un Ziemeļīriju muitas pārbaudes netiks īstenotas. Un arī preces no Īrijas netiks apliktas ar nodevām. Tas ir pagaidu risinājums, kas varētu būt spēkā aptuveni gadu, kamēr Lielbritānijai notiktu sarunas ar Eiropas Savienību par tirdzniecības līgumu.
Savukārt Leiboristu partijas vadītājs Džeremijs Korbins vēlreiz uzstāja, ka Lielbritānijai ir jāsaglabā ciešākas saites ar Eiropas Savienību un mudināja sasaukt ārkārtas vēlēšanas.
“Valdība atkal ir piedzīvojusi sakāvi, turklāt ar milzīgu pārsvaru. Tādēļ tagad valdībai ir jāatzīst, ka viņu piedāvātā vienošanās ir pagalam un nekad negūs nepieciešamo atbalstu. Premjere ir novilkusi laiku līdz pēdējam, un tagad ir beidzies arī viņas laiks.
Varbūt ir pienācis laiks sarīkot parlamenta vēlēšanas, lai cilvēki varētu izvēlēties, kādu valdību viņi vēlas,” sacīja Korbins.
Eiropas Savienība ir izteikusi nožēlu par šādu iznākumu. Uzstājoties Eiropas Parlamenta debatēs, “Brexit” sarunu vadītājs Mišels Barnje ir sacījis, ka Eiropas Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai palīdzētu apstiprināt šo līgumu. Tagad risinājumam būtu jānāk no Londonas.
Savukārt Eiropas valstīm kļūst ārkārtīgi svarīgi gatavoties tam, ka Lielbritānija varētu pamest bloku bez vienošanās.
Bet Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers ir bijis negaidīti pozitīvs, izsakot cerību, ka trešdienas balsojums ar mērķi noraidīt izstāšanos bez vienošanās varētu kļūt par pagrieziena punktu.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja.
Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.
