Gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības 31 janvārī būs tikai pirmais solis. Tam sekos pārejas posms un sarunas par turpmāko attiecību modeli. Daudzi brīdina, ka tās būs krietni grūtākas diskusijas, nekā tās, kas bija par izstāšanās vienošanās tekstu. Turklāt tā kā Lielbritānijas izstāšanās ir ievilkusies,
sarunām par tirdzniecības vienošanos ir atlicis tikai nepilns gads. Tas ir ļoti īss termiņš.
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienības mērķis šajās sarunās ir panākt, lai turpmāk nebūtu nekādu tarifu, nekāda dempinga un nekādu kvotu. “Mums nāksies izvirzīt prioritātes.
Mēs dosim priekšroku jautājumiem, kuros var rasties ļoti negatīvas ekonomiskās sekas, ja tie netiks atrisināti līdz 2020. gada beigām.
Kāpēc tā? Tādēļ, ka tās ir jomas, kurās nav nedz starptautiskā regulējuma, ko varētu izmantot, nedz iespējas spert vienpusējus soļus, lai nodrošinātos pret negatīvām sekām, kas var iestāties pēc 2021. gada 1. janvāra,” norādīja Leiena.
Fon der Leienas izteikumi liecina, ka tādas Lielbritānijai nozīmīgas jomas, kā finanšu pakalpojumu sektors, netiks iekļautas pirmajā sarunu posmā. Tādēļ ir analītiķi, kuri uzskata, ka Eiropas Komisijas izvēlētā pieeja var apgrūtināt sarunas.
Var just, ka arī dalībvalstu vidū vēl nav vienota skatījuma uz to, kā šīm sarunām būtu jānotiek. Beļģijas premjere Sofija Vilmēsa vien uzsvēra, ka bloka valstīm ir svarīgi saglabāt vienotību.
Īrijas premjers Leo Varadkars piektdien, 14.decembrī, no rīta bija pozitīvi noskaņots par iespēju mazāk nekā gada laikā noslēgt tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju. Jo tuvāk Apvienotā Karaliste nākotnē paliks Eiropas Savienības standartiem, jo vieglāk būs vienoties.
“Es gribētu redzēt jaunu ekonomiskās sadarbības modeli. To var saukt par tirdzniecības vienošanos vai par kaut ko vairāk. Es gribētu, lai mēs saglabātu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti bez tarifiem, kā arī paturētu spēkā noteiktus minimālos standartus. Lai neviens nejustos, ka otra puse mēģina nodarboties ar negodīgu konkurenci, samazinot nodarbināto tiesības vai vides standartus. Balstoties uz manām sarunām ar premjeru Džonsonu, es gribu teikt, ka viņš varētu domāt līdzīgi. Tā kā mūsu uzdevums tagad ir ieviest dzīvē šo lielo jauno partnerību,” sacīja Varadkars.
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons ir vairākkārt paziņojis, ka viņš nekādā gadījumā negrasās pagarināt pārejas periodu. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka šajā posmā Londona turpina veikt iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Tādēļ kuluāros jau šobrīd tiek apspriesta iespēja, ka Brisele, nevis Londona izteiktu priekšlikumu par sarunu laika pagarinājumu. Tomēr arī šādā gadījumā pusēm nāktos vienoties par finanšu nosacījumiem.
Tikmēr britu ministrs Maikls Govs paudis, ka Lielbritānijas valdības spēkos ir pabeigt sarunas par tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību līdz nākamā gada beigām.
KONTEKSTS:
Lielbritānijā ceturtdien, 12. decembrī, notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. To uzmanības centrā bija jautājums par "Brexit" un to, kura partija un kurš premjerministrs turpinās šo procesu virzīt uz priekšu, – vai tas būs pašreizējais premjerministrs Džonsons vai opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Korbins.
Pirms vēlēšanām veiktās aptaujas uzvaru prognozēja pašlaik valdošajai Konservatīvo partijai un tās līderim Džonsonam, taču pēdējo dienu laikā pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem mazinājās. Džonsons uzvaras gadījumā saviem vēlētājiem solīja īstenot "Brexit", lai Lielbritānija pamestu Eiropas Savienību nākamā gada 31. janvārī.
Farāžs pirms vēlēšanām paziņoja, ka viņa vadītā "Brexit partija" vēlēšanās nesacentīsies ar premjerministra Džonsona Konservatīvo partiju.
