Pirmkārt, plāns paredz “starptautiskās humānās koalīcijas” izveidi, lai palīdzētu Ukrainai.
Otrkārt, iecerēts atbalstīt Ukrainu tās centienos nodrošināt savas aizsardzības spējas.
Treškārt, Džonsons piedāvā daudzkārt pastiprināt spiedienu uz Krievijas ekonomiku.
Tāpat britu premjers norādījis, ka starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut Krievijas darbību Ukrainā normalizēšanu.
Piektkārt, tiek mudināts diplomātiskos centienus pēc karadarbības beigām īstenot, iesaistot tajos Ukrainas pilntiesīgu valdību.
Un kā sesto plāna punktu Džonsons piedāvā nekavējoties īstenot kampaņu aizsardzības spēju stiprināšanai NATO valstīs.
Britu premjers iecerējis šo plānu pirmdien apspriest ar Kanādas premjeru Džastinu Trudo un Nīderlandes premjeru Marku Ruti. Otrdien Džonsons tiksies ar “Višegradas četrinieka” – Čehijas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas – valstu līderiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
