Britu premjers Džonsons noliedz baumas par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka neplāno rosināt ārkārtas vēlēšanas. Šādu iespēju saistībā ar neskaidrībām “Brexit” procesā pirmdien, 2. septembrī, pieļāva vairākas amatpersonas un mediju pārstāvji.

“Un bez vēlēšanām, bez vēlēšanām. Es nevēlos vēlēšanas. Jūs nevēlaties vēlēšanas. Turpināsim īstenot tautai svarīgu dienas kārtību - cīņa pret noziedzību, skolu uzlabošana, dzīves dārdzības samazināšana, talantu un iespēju veicināšana visā Apvienotajā Karalistē ar infrastruktūras un jauno tehnoloģiju palīdzību. Tā ir apjomīga darba kārtība. Sanāksim kopā un to izdarīsim,” paziņoja Džonsons

“Un tiksim galā ar “Brexitu” līdz 31. oktobrim,” piebilda premjers.

Spekulācijas par iespējamām ārkārtas vēlēšanām tika izteiktas saistībā ar gaidāmo balsojumu britu parlamentā. Vairākas partijas pārstāvošie deputāti cenšas izdarīt izmaiņas likumos, lai panāktu “Brexit” atlikšanu līdz nākamā gada 31. janvārim vai lai bloķētu valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās.

Viņi jau iepriekš pauda bažas, ka šāds notikumu attīstības scenārijs radīs milzīgu triecienu tautsaimniecībai. Opozīcijas politiķiem varētu pievienoties arī vairāki premjera partiju pārstāvošie deputāti.

Šīs diskusijas un pieņēmumi jau patlaban nopietni ietekmē ekonomiskos procesus, un  pirmdien, 2. septembrī, kārtējo reizi samazinājās britu valūtas mārciņas kurss.  

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no ES tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti