Vienlaikus viņa neplāno atteikties jau tuvākajā laikā uzņemt Trampu valsts vizītē. Tik ātri pēc stāšanās amatā šādu godu nav izpelnījies neviens no viņa priekštečiem.
Uzstājoties parlamenta apakšpalātā, Meja kritizēja opozīcijā esošos leiboristus, kas nodarbojoties ar sabiedrības šķelšanu, tostarp atbalstot petīciju, kurā vairāk nekā miljons britu aicināja Trampu neuzņemt ar valsts vizītei pienākošos godu.
Premjere uzsvēra, ka ASV jaunais līderis ir izrādījis labvēlību un gatavs drīz sākt sarunas par tirdzniecība līgumu, ņemot vērā gaidāmo Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības. Tāpat viņš apliecinājis transatlantiskās saistības.
“Esmu gandarīta, ka vizītes laikā ASV man bija iespēja pilnveidot attiecības ar mūsu svarīgāko sabiedroto un iegūt dažas ļoti nozīmīgas saistības no prezidenta Trampa. Tostarp 100% atbalsts NATO, kas ļauj mums un visai Eiropai justies drošībā,” pauda Meja.
Jau ziņots, ka Meja ir pirmā ārvalstu līdere, kas apmeklējusi Vašingtonu pēc Donalda Trampa inaugurācijas, un vizītes laikā NATO nākotne bija viens no galvenajiem sarunu tematiem. Meja un Tramps kopēji apliecinājuši uzticību NATO aliansei un solīja to stiprināt.
Tikmēr Trampa rīkojums, kas uz laiku liedz pilsoņiem no septiņām valstīm, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, ierasties Savienotajās Valstīs, izraisīja protestus un nosodījumu gan ASV, gan ārpus tās, kritiķi to uzskata par nelikumīgu. Baltais nams apsūdzības noraida, uzsverot, ka tas nepieciešams nacionālās drošības garantēšanai.
