Visticamāk, ka premjerei Terēzai Mejai ceturtdien varētu nākties lūgt pārējo 27 Eiropas Savienības valstu līderiem pagarināt izstāšanās sarunu periodu.
“Ir skaidrs, ka vairākums nevēlas izstāties bez vienošanās. Bet joprojām nav saprotams, kam tad viņi dod priekšroku un vai premjerei izdosies apstiprināt savu izstāšanās vienošanos, vai arī tomēr nāksies meklēt kādu citu risinājumu,” atzina lords Bosvels.
“Cilvēkiem vienmēr būs dažādi viedokļi par referendumu un tā iznākumu. Bet komitejā, ko es vadu, mēs vairākkārt esam norādījuši, ka daudzi tikai tagad pa īstam sāk aptvert tās izvēles un kompromisus, kas būs jāizdara. Un zināmā mērā viņi joprojām atsakās to darīt. Tomēr tuvojas laiks, kad viņiem nāksies tam paskatīties sejā. Tādēļ jebkuram termiņa pagarinājumam būtu jābūt līdzsvarotam, lai vienlaikus palīdzētu pieņemt šādus lēmumus un dotu tam pietiekami daudz laika,” norādīja lords Bosvels.
Lords Bosvels ir pieredzējis britu politiķis. Daudzus gadus viņš ir bijis politiski nozīmīgākās parlamenta apakšpalātas deputāts no Konservatīvās partijas. Tagad deputātes krēslu ieņem viņa meita.
Lords Bosvels uzskata, ka daļēji pie pašreizējās politiskās krīzes un nespējas pieņemt lēmumu ir vainojama valdības sarunu vešanas taktika.
“Mūsu komitejā vairums uzskata, ka, ja valdība sarunu procesā būtu bijusi atvērtāka, tad mums visiem tagad būtu bijusi labāka izpratne, mēs visi būtu varējuši piedāvāt savus ieteikumus un līdz ar to būtu tikuši krietni tālāk.
Bet lielākoties valdība ir risinājusi sarunas aiz slēgtām durvīm. Tā spēja panākt vienošanos, bet šim līgumam nav tāda vispārējā atbalsta, kas ļautu par to bez grūtībām nobalsot.
Tomēr man šķiet, ka pamazām cilvēki sāk teikt, ka nu ir pienācis laiks pieņemt lēmumus. Bet jums ir taisnība tajā, ka tas notiek visai vēlu. Vienīgais, kā es varētu mēģināt to attaisnot, ir - no vienas puses valdība šajā procesā ir strādājusi, lai izpildītu pirms referenduma dotos solījumus. Tomēr neviens līdz šim nav mēģinājis izstāties no Eiropas Savienības. Tādēļ neviens nav varējis aptvert, cik sarežģīti tas būs, kaut vai tehniski, kamēr nesāka to darīt,” sprieda lords Bosvels.
Daudzi Briselē uzstāj, ka panāktā izstāšanās vienošanās ir laba un, ņemot vērā ierobežojumus un sarkanās līnijas, ko ir izvirzījusi Apvienotā Karaliste, neko labāku panākt tāpat nebūtu bijis iespējams. Turpretī Londonā daudzi šo līgumu asi kritizē.
“Personīgi es uzskatu šādu vienošanos par pieņemamu un domāju, ka arī vairākums manas komitejas locekļu ir ar līdzīgiem uzskatiem,” atzina lords Bosvels.
“Daudzi no viņiem, it sevišķi cilvēki ar administratīvo pieredzi vai bijušie ministri, labi apzinās, cik svarīgs ir labi sakārtots izstāšanās process. Viņi apzinās arī industrijas nostāju un noteikti nevēlas, lai sarunas tiktu pārtrauktas bez rezultāta. Ja runājam par ierobežojumiem, tad es teiktu, ka neviens vēl nav spējis piedāvāt citu maģisku risinājumu, kas ļautu mums atteikties no robežkontroles Īrijā un no citām grūtībām, ja vien nenotiek pievienošanās muitas savienībai. Tā kā vairums manu kolēģu varētu teikt, ka viņi spēj sadzīvot ar šādu vienošanos, lai arī tā viņiem ne pārāk patīk.
Jums arī jāsaprot, ka papildus objektīvam skatījumam, šajā procesā ir arī ārkārtīgi daudz politikas un cilvēkiem rūp arī viņu partijas intereses,” atzina lords Bosvels.
Balsojums par iespējamo izstāšanās termiņa atlikšanu skaidri izgaismoja, cik sašķelta ir gan Konservatīvā, gan Leiboristu partija. Pat “Brexit” ministrs Stīvens Barklejs, kurš dienas vidū valdības vārdā aicināja deputātus balsot par sarunu termiņa pagarināšanu, vakarā pats nobalsoja pret to.
Arī lords Bosvels atzina, ka situācija nebūt nav vienkārša.
“Vērojot esošo situāciju, ir skaidrs, ka abām lielajām tradicionālajām partijām ir ārkārtīgi grūti savākt kopā savus biedrus. Te parādās gan identitātes jautājumi, gan populisms, gan vecās sabiedrības šķiru intereses, ja tādas vēl pastāv. Un es domāju, lai arī kurš valdībā vai parlamentā to būtu uzņēmies darīt, tas ātri saprastu, ka šis ir ļoti smags izaicinājums. Tomēr tagad gan sabiedrībā, gan politiķu vidū sāk arvien skaļāk skanēt viedoklis, ka tā vairs nevar turpināties.
Šobrīd tas drīzāk apgrūtina procesu. Bet tas var arī palīdzēt rast risinājumu. Jo kaut kāds risinājums būs jāatrod,” norādīja lords Bosvels.
Pagaidām nav skaidrs, kad Lielbritānija varētu pamest bloku un vai tas vispār notiks. Tāpat joprojām nevar izslēgt arī to, ka 29. martā varētu notikt šķiršanās bez vienošanās, lai arī vairums britu deputātu iestājas pret to. Tādēļ līdz mēneša beigām vēl var būt vairāki situācijas pavērsieni.
Londonā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palātas vicespīkeru un Eiropas Savienības komitejas priekšsēdētāju lordu Bosvelu (Lord Boswell), faktisko premjerministres vietnieku Deividu Lidingtonu (David Lidington) un ārlietu ministru Džeremiju Hantu (Jeremy Hunt) tikās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
