Parlamenta lēmums praktiski nozīmē, ka Džonsonam sestdien būtu jālūdz pagarinājums darījumam ar ES, kas savukārt var aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos jau 31.oktobrī. Džonsons pēc balsojuma gan uzstāja, ka nemēģinās no ES panākt pagarinājumu un valdība nākamnedēļ iesniegs "Brexit" īstenošanai nepieciešamo likumprojektu. Džonsons joprojām pauda pārliecību, ka panāktā vienošanās ir labākā, kāda iespējama, un ir apņēmības pilns panākt izstāšanos līdz 31.oktobrim.
Pārstāvju palātas lēmums arī nozīmē, ka britu parlaments par Džonsona virzīto vienošanos nebalsos līdz nākamajai nedēļai. Balsojums par vienošanās izpildes likumprojektu parlamentā varētu notikt otrdien.
"Premjers nelūgs pagarinājumu - viņš ES līderiem pateiks, ka aizkavēšanās nebūs, ka viņiem jānoraida parlamenta vēstule ar pagarinājuma lūgumu un ka mums ir jāpaveic "Brexit" līdz 31.oktobrim ar mūsu jauno vienošanos," paziņoja Dauningstrīta.
Par tā dēvēto Letvina labojumu, kas paredz aizkavēt "Brexit" līdz nepieciešamo likumu pieņemšanai, nobalsoja 322 parlamentārieši, bet 306 balsis bija pret. Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsauca sestdien paredzēto balsojumu par "Brexit" vienošanās ratifikāciju.
"Brexit" jaunajai vienošanās "zaļo gaismu" jau devusi Eiropadome.
Džonsons skaidroja, ka balsojums par viņa priekšlikumu bijis tuvs, tādēļ ir labas izredzes, ka parlaments galu galā tomēr atbalstīs viņa jauno "Brexit" vienošanos. Pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta un Lordu palāta paspēj līdz 31.oktobrim pieņemt gan "Brexit" vienošanās izpildes likumu, gan ratificēt pašu vienošanos.
Eiropas Savienība drīz pēc balsojuma jau lūdza Lielbritānijas valdību iespējami ātri darīt zināmus un izskaidrot nākamos soļus "Brexit" procesā.
Kamēr deputāti debatēja, kādas būs "Brexit" sekas Apvienotajai Karalistei, Londonā notika liela demonstrācija, kuras dalībnieki protestēja pret izstāšanos no Eiropas Savienības. Pie Haidparka pulcējās desmitiem tūkstošu protestētāju, kas devās gājienā uz parlamenta mītni Vestminsterā. Tā bija jau trešā lielā demonstrācija, kur prasīja par "Brexit" sarīkot atkārtotu nobalsošanu.
Parlamenta balsojuma rezultāts ir daļēja sakāve Džonsonam, kurš neieguva skaidru atbalstu ar "jā", bet viņam arī nepateica "nē".
Ko paredz jaunā vienošanās?
- Atcelt pretrunīgi vērtēto Ziemeļīrijas pagaidu risinājums.
- Lielbritānija pametīs muitas savienību ar ES un vienoto tirgu. Tas ļaus slēgt jaunas tirdzniecības vienošanās ar citām valstīm.
- Ziemeļīrija turpinās ievērot ES vienotā tirgus noteikumus attiecībā uz precēm un kalpos par ieejas punktu muitas savienībā ar ES.
- Starp Ziemeļīriju un Īriju muitas pārbaudes notiks ostās, nevis uz sauszemes robežas.
- Ik četrus gadus Ziemeļīrijas parlaments varēs lemt, vai vienošanos saglabāt.
KONTEKSTS:
Pašreiz noteiktais "Brexit" datums ir 31. oktobris, un Boriss Džonsons, kurš vasarā Lielbritānijas premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja.
2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma – Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.
Lai gan EP "Brexit" koordinācijas grupa kategoriski noraidīja jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus, 17. oktobrī tika paziņots par vienošanos par jaunu līguma variantu. Tajā pašā vakarā "zaļo gaismu" tam deva Eiropadome, kas pulcē visu ES dalībvalstu vadītājus.
