Referendums jāsarīko līdz 2017.gada beigām.
Atbalstu likumam pauda divas lielākās partijas – konservatīvie un leiboristi. Savukārt pret šo ideju iestājās skotu nacionālisti. Balsojums notika pēc pirmajām debatēm par šo projektu. Lai tas stātos spēkā, vēl jānotiek vairākām parlamenta debatēm un tas jāpieņem arī citos balsojumos.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja likumprojektu, kas paredz referenduma rīkošanu par valsts dalību Eiropas Savienībā, ar pārliecinošu pārsvaru - ar 544 balsīm „par” un 53 balsīm „pret.”
Līdz ar to pirmais šķērslis pēc pirmajām debatēm ir pārliecinoši pārvarēts, bet likumprojektam vēl būs jāpārvar vairāki citas parlamenta debates un balsojumi, tostarp augšpalātā Lordu palātā, lai kļūtu par likumu.
Balsojums notika mēnesi pēc Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanām, kurās pārliecinoši uzvarēja premjera Deivida Kamerona vadītie konservatīvie. Viņš solījis sarīkot referendumu, vēlākais, līdz 2017.gada beigām. Pirms tam viņš vēlas nodrošināt Eiropas Savienības reformas un atsevišķu pilnvaru nodošanu atpakaļ valstu parlamentiem.
Atklājot debates, Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds paziņoja, ka šis tautas balsojums - pirmais kopš 1975.gada referenduma par valsts dalību Eiropas Savienībā - ir nepieciešams, lai atjaunotu Lielbritānijas un 28 valstu bloka attiecību demokrātisko leģitimitāti.
„Veselai britu vēlētāju paaudzei bijusi liegta iespēja izteikt viedokli par mūsu attiecībām ar Eiropas Savienību. Un šodien mēs šo situāciju labojam,” sacīja Hamonds.
Sešu stundu ilgās debates tomēr iezīmēja viedokļu šķelšanos pašu konservatīvo rindās - vieni brīdināja, ka Lielbritānija zaudēs ietekmi, ja izstāsies no Eiropas Savienības, šādu iespēju saucot par ceļu uz „izolētu nacionālismu”. Bet eiroskeptiskāk noskaņotie argumentēja, ka referendums ir iespēja stiprināt demokrātiju, un procesa rezultātā valsts kļūs turīgāka.
Pirms dažām dienām kļuva zināms, konservatīvo rindās izveidota vismaz 50 eirosketpisko deputātu grupa, kas pieprasa „fundamentālas izmaiņas,” pretējā gadījumā draudot aicināt iedzīvotājus balsot par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Referenduma rīkošanu tagad atbalsta arī leiboristu partija. Pirms parlamenta vēlēšanām tā iestājās „pret”, bet salīdzinoši sliktie vēlēšanu rezultāti partijai lika mainīt domas.
Bet pret referenduma rīkošanu joprojām iestājas Skotu Nacionālā partija. Tā nevēlas izstāties no Eiropas Savienības, un brīdinājusi, ka var rīkot vēl vienu referendumu par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes.
Savā kritikā vakardienas debatēs tiešs bija Skotu partijas bijušais līderis Alekss Salmonds: „Tas būtu briesmīgi, apkaunojoši, nedemokrātiski un nepieņemami izraut Skotiju no Eiropas Savienības pretēji skotu tautas gribai.”
Šajās dienās debates izcēlušās arī par to, vai Kamerona valdības ministriem būs jāatkāpjas no amata, ja viņi neaicinās britu vēlētājus balsot par palikšanu Eiropas Savienībā.
Kamerons nedēļas nogalē paziņoja, ka, lai būtu daļa no valdības, „ir jāpieņem nostāja, ka mēs esam iesaistījušies sarunu procesā [ar Eiropas Savienību], lai rīkotu referendumu, un tas novedīs pie veiksmīga iznākuma”.
Kamerona pārstāvis gan otrdien norādīja, ka premjers vēl nav izlēmis, vai ministriem būs ļauts iesaistīties kampaņā par vienu vai otru izvēli referendumā.
Jau ziņots, ka Lielbritānija piedāvā izmaiņas ES darbībā. Britu premjerministrs Deivids Kamerons norādījis, ka arvien ciešākā Eiropas Savienības dalībvalstu integrācija attālinājusies no nosacījumiem, kurus Lielbritānija parakstīja iestājoties un tāpēc vēlas tos pārskatīt.
Kamerons uzvarēja Lielbritānijas vēlēšanās, dodot solījumu, ka līdz 2017.gadam tiks sarīkots referendums par Lielbritānijas turpmāku dalību Eiropas Savienībā. Socioloģiskās aptaujas pašlaik liecina, ka palikšanu Eiropas Savienībā atbalsta aptuveni 55 procenti Lielbritānijas pilsoņu.
