Britu parlaments atkārtoti noraida alternatīvos «Brexit» scenārijus

Lielbritānijas parlamenta deputāti atkārtoti noraidījuši četrus “Brexit” īstenošanas variantus. Tie bija izstrādāti kā alternatīva premjerministres Terēzas Mejas panāktajam vienošanās projektam ar Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm.

Balsošanai tika izvirzīti piedāvājumi par palikšanu Eiropas vienotajā tirgū, palikšanu Eiropas Savienības vienotajā muitas zonā, kā arī rosinājums sarīkot tautas balsojumu par jebkuru “Brexit” vienošanos. Vislielāko atbalstu guva tieši rosinājums ļaut tautai paust savu viedokli par jebkuru vienošanos, taču vistuvāk vairākuma iegūšanai nonāca Kena Klārka virzītais ierosinājums Lielbritānijai palikt Eiropas vienotajā muitas savienībā – vairākuma iegūšanai pietrūka vien 4 balsis.

Britu parlaments atkārtoti noraida alternatīvos «Brexit» scenārijusUģis Lībietis

    Tūlīt pēc balsojuma rezultātu paziņošanas par savu izstāšanos no valdošās Konservatīvās partijas paziņoja parlamentārietis Nikolass Boulss, kurš otro reizi neveiksmīgi virzīja kopējā tirgus piedāvājumu.

    “Es esmu atdevis visu, mēģinot atrast kompromisu, kas ļautu šai valstij izstāties no Eiropas Savienības, vienlaikus saglabājot mūsu ekonomisko spēku un politisko saliedētību. Es atzīstu, ka man tas nav izdevies. Un es esmu cietis neveiksmi galvenokārt tāpēc, ka mana partija atsakās no kompromisiem.

    Tāpēc ar nožēlu es paziņoju, ka es vairs nevaru pārstāvēt šo partiju,” paziņoja Boulss.

    Mazāks atbalsts bija idejām par “Brexit” atcelšanu, jaunām sarunām par valsts dalību muitas savienībā un atkārtota referenduma sarīkošanu.

    Vēl pirms balsojuma Meja aicināja sava kabineta locekļus ignorēt šo konsultatīvo balsojumu rezultātus. 

    Pēc šiem indikatīvajiem balsojumiem, kuriem nav likumīgi saistoša spēka, “Brexit” lietu ministrs Stīvs Bārklijs ir paziņojis, ka tagad valdībai ir jādomā par turpmākajām darbībām, ņemot vērā, ka parlaments ir noraidījis izstāšanos bez vienošanās un neizstāšanos no Eiropas Savienības.

    Premjerministre Terēza Meja ir izsaukusi uz sarunām savas valdības pārstāvjus un kuluāros izskan minējumi par to, ka jau trešdien Meja varētu vēlreiz virzīt uz balsojumu savu jau trīsreiz noraidīto vienošanos.

    Atsevišķi Konservatīvo partijas pārstāvji gan pieļauj, ka neoficiāli premjerministre tiek aicināta apsvērt arī muitas savienības iespēju. Taču oficiālā premjerministres pozīcija nav mainījusies – palikšana muitas savienībā nav atbalstāma, jo Lielbritānija vēlas savu tirdzniecības politiku.

    iropas Parlamenta “Brexit” komitejas vadītājs Gijs Verhofstats norādīja, ka gandrīz nenovēršams kļuvis tā dēvētais cietais izstāšanās scenārijs. Britu deputātiem esot tikai dažas dienas, lai varētu mainīt notikumu gaitu.

    Savukārt Eiropas Savienības galvenais “Brexit” sarunvedējs Mišels Barnjē paziņojis, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās ir kļuvusi daudz reālāka, taču no tās joprojām ir iespējams izvairīties.

    Pēc Barnjē vārdiem pašlaik noteiktā “Brexit” datuma – 12.aprīļa – atlikšana uz ilgāku laiku rada nopietnus riskus Eiropas Savienībai, tāpēc būs nepieciešams ļoti spēcīgs pamatojums, lai Eiropas Savienība tam piekristu.

    Visai nesaudzīgi šajās dienās situāciju Lielbritānijā raksturojis Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots. Viņš “Brexit” procesu nosaucis par no realitātes atrauto politiķu vadītu balagānu.

    Pēc Rota vārdiem, britu politiķi, kas ir piedzimuši ar sudraba karotīti mutē, apmeklējuši privātas skolas un universitātes, ir atbildīgi par pašreizējo strupceļu parlamentā, taču, visticamāk, viņi savas darbības tiešās sekas īpaši neizjutīs. Vācijas valdības pārstāvis arī uzdevis retorisku jautājumu – diez vai Viljams Šekspīrs būtu spējis uzrakstīt šādu traģēdiju.

    KONTEKSTS:

    2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos jau trīs reizes noraidīja britu parlaments.

    2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

    Tuvojoties šim datumam un neesot skaidram rīcības plānam no Lielbritānijas puses, ES līderi martā piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:

    • Viens no termiņiem ir 22. maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
    • Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.

    "Brexit" atlikšana uz ilgāku laiku nozīmētu, ka Lielbritānijai jāpiedalās maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

    Britu premjere  Meja solīja atkāpties no amata, tiklīdz tiks apstiprināta "Brexit" vienošanās.

    Tikmēr Eiropas Savienības līderi gatavojas 10. aprīlī sasaukt ārkārtas samitu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti