ĪSUMĀ:
- Trešdien britu parlamentā atsākās debates par “Brexit” vienošanos.
- Ziemeļīrijas Demokrātiskie unionist iebilst pret pagaidu regulējumu Ziemeļīrijas robežas jautājumā.
- Mejas konservatīvie atbalstījuši ierobežojumus Mejai mainīt nodokļu likmes, ja notiks izstāšanās no ES bez vienošanās.
- Parlaments pieprasa 3 dienu laikā iesniegt “plānu B”, ja vienošanos noraidīs.
- Nīderlande sola britiem līdz 2020.gada 1.jūlijam saglabāt tiesības dzīvot, strādāt un studēt valstī.
- Austrijas kanclers aicina: ja “Brexit” vienošanos noraida, izstāšanas datums jāpārceļ uz vēlāku laiku.
Jau pēc nedēļas britu parlamentā gaidāms balsojums par premjerministres Terēzas Mejas piedāvāto “Brexit” plānu. Sākotnēji šis balsojums bija paredzēts jau decembrī, taču toreiz tika atlikts uz 15.janvāri, pieaugot bažām par to, ka vairums deputātu balsotu pret vienošanās pašreizējo redakciju.
Trešdien, 9.janvārī, parlamentā britu parlamentā atsākas debates par izstāšanās vienošanos. Pati Meja trešdien aicinājusi parlamentāriešus apstiprināt viņas piedāvājumu, paužot pārliecību, ka no Eiropas Savienības būs iespējams saņemt papildu garantijas, kā arī piedāvājot Ziemeļīrijai lielāku kontroli pār tā dēvēto Ziemeļīrijas robežas noregulējumu. Taču tā vien liekas, ka šie aicinājumi nav bijuši pārliecinoši un “Brexit” nākotne atkal ir kļuvusi vēl neskaidrāka.
Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija ir noraidījusi piedāvājumu piešķirt Ziemeļīrijai lielāku teikšanu jautājumā par robežas noregulējuma ieviešanu dzīvē.
Partijas pārstāvji paziņojuši, ka vienīgais veids, kā mainīt unionistu nostāju, ir pagaidu noregulējuma jautājumu no vienošanās vispār izslēgt.
Meja otrdien cietusi vēl vienu sakāvi ceļā uz “Brexit” vienošanās apstiprināšanos. Vairāki premjerministres Konservatīvās partijas deputāti pievienojušies opozīcijā esošajiem leiboristiem un nobalsojuši par izmaiņām finanšu likumā. Tas ierobežos Mejas iespējas mainīt nodokļu likmes gadījumā, ja Lielbritānijai būs jāpamet Eiropas Savienība bez vienošanās par turpmākajām attiecībām, kas ļautu mazināt izstāšanās radītos finansiālos zaudējumus.
Lai arī tiek atzīts, ka šim balsojumam būs salīdzinoši neliela ietekme, tas tomēr apstiprina parlamentāriešu centienus darīt visu iespējamo, lai novērstu izstāšanos bez vienošanās.
Nākamais trieciens Mejai sekojis jau trešdien. Vairāki proeiropeiski noskaņoti parlamentārieši bija nākuši klajā ar iniciatīvu, pieprasot britu valdībai piedāvāt alternatīvu “Brexit” plānu B, gadījumam, ja pašreizējais Mejas piedāvājums tiks noraidīts. Turklāt tiek pieprasīts, lai tas tiktu izdarīts 3 nevis 21 dienas laikā. Arī šāds pieprasījums trešdien parlamentā tika apstiprināts.
Papildus vēl pērnā gada nogalē panāktajām izmaiņām tagad tiek noteikts, ka jebkurš alternatīvais plāns var tikt mainīts, ļaujot parlamentāriešiem iesniegt savus piedāvājumus par turpmāko “Brexit” procesu.
Bet kāds tieši varētu būt šis Mejas "plāns B", par to pat nav īsti nekādu spekulāciju. Meja visu laiku ir apgalvojusi, ka tāds "plāns B" nav vajadzīgs, jo viņas panāktā vienošanās ar Briseli ir vienīgā un labākā iespējamā. Tomēr vairākums parlamenta deputātu par to nav pārliecināti.
“Brexit” vārds šajās dienās izskanējis arī vairākās citās Eiropas valstīs. Piemēram, Nīderlandes valdība uzrunājusi valstī dzīvojošos britus, apgalvojot, ka gadījumā, ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, viņiem Nīderlande nebūs jāpamet. Vismaz pārejas perioda laikā līdz 2020.gada 1.jūlijam visas tiesības dzīvot, strādāt un studēt Nīderlandē tiks saglabātas.
Savukārt Austrijas kanclers Sebastians Kurcs paziņojis, ka gadījumā, ja nākamajā nedēļā “Brexit” vienošanās teksts netiks apstiprināts britu parlamentā, Eiropas Savienībai un Lielbritānijai būtu jānāk klajā ar alternatīviem piedāvājumiem, piemēram, pārceļot plānoto “Brexit” datumu no 29. marta uz vēlāku laiku. Kurcs gan atzinis, ka pagaidām par šādu iespēju vēl runāt esot pāragri.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Tiesa, Lielbritānijas parlaments vēl nav lēmis par tā saukto "Brexit" šķiršanās līgumu, kas ir teju 600 lapas garš un ir juridiski saistošs. Balsojums notiks janvāra vidū, taču šķelšanās par to, vai atbalstīt vienošanos, joprojām ir liela. Britu valdība tādēļ spriež par pastiprinātu gatavošanos "Brexit" bez vienošanās. Pieņemts arī imigrācijas plāns pēc "Brexit".
Bet, ja Lielbritānija tomēr pamet bloku bez jebkāda līguma, tad jau 30. martā var iestāties vērā ņemamas sekas. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kas sadarbojas ar Apvienoto Karalisti, ir aicināti nopietni gatavoties šādai iespējai. Šķiršanās bez vienošanās var radīt nopietnas problēmas gan ar preču piegādi, gan ar muitas kontroli, gan ar dažādām atļaujām un licencēm, kas nebūs vairs spēkā. Arī privātpersonu ceļošana var būt apgrūtināta.
