ĪSUMĀ:
- Britu valdība paud vēlmi sarīkot vēl vienu "nozīmīgo balsojumu" par panākto "Brexit" vienošanos.
- Vai šāds balsojums tiks atļauts, bija atkarīgs no parlamenta spīkera Berkova, kurš bloķējis atkārtoto balsojumu.
- Viņš norādīja, ka valdība piedāvā likumprojektu, kas "pēc būtības neatšķiras" no tā, kas skatīts sestdien.
- Eiropas Komisija paziņojusi, ka Brisele ir gatava domāt par iespējamo izstāšanās sarunu turpināšanu.
- Eiropadomes prezidents norādījis, ka svarīgākais ir saņemt britu skaidrojumus par nākamajiem soļiem.
Pirmdien, 21. oktobrī, kļuva zināms, ka britu valdība vēlas jau vistuvākajā laikā sarīkot vēl vienu tā saukto "nozīmīgo balsojumu" par panākto "Brexit" vienošanos. Vai šāds balsojums tiks atļauts, atkarīgs no parlamenta spīkera Džona Berkova.
Lai arī likumprojektā ir iesniegti labojumi, faktiski balsošanai tiks iesniegts tas pats piedāvājums, kas jau tika noraidīts sestdien un par to atkārtoti balsot nedrīkstētu. Kā zināms, Berkovs martā tieši šī iemesla dēļ liedza bijušajai premjerministrei Terēzai Mejai virzīt apstiprināšanā jau divreiz noradīto viņas panākto vienošanos. Valdība ir gatava arī atteikties no šāda nozīmīgā balsojuma, ja iesniegtie labojumi pārāk daudz atkāpsies no līguma sākotnējā teksta.
Lielbritānijas parlamenta spīkers Bērkovs pirmdien pēcpusdienā bloķējis premjerministra Džonsona mēģinājumu sarīkot atkārtotu balsojumu par viņa panākto jauno "Brexit vienošanos.
"Debates par likumprojektu šodien nenotiks, jo tā būtu atkārtošanās un to darīt būtu pretrunā ar kārtību," uzrunājot apakšnama deputātus, paziņoja Bērkovs. Viņš norādījis, ka valdība cenšas iesniegt apspriešanai likumprojektu, kas "pēc būtības neatšķiras" no tā, kuru deputāti izskatījuši jau sestdien.
Valdības līdzšinējo pozīciju Lordu palātā pirmdien aizstāvēja "Brexit" lietu ministrs Stīvens Bārklijs, kurš uzsvēra, ka būtu jānovērtē premjerministra Džonsona paveiktais salīdzinoši īsā laikā, jo vēl pagājušajās nedēļas sākumā bijis ļoti maz to, kuri ticēja, ka vienošanos ar ES vispār būs iespējams panākt. Tagad vienošanās ir un tāpēc, pēc Bārklija domām, vēl lielāka ir vilšanās par to, ka parlaments kavējas ar tā apstiprināšanu.
"Es uzskatu, ka vienošanās ir uzvara ne tikai Lielbritānijai, bet arī Eiropas Savienībai, kas vēlas, lai Apvienotā Karaliste izstājas sakārtotā veidā. Daudziem no mums tā bija liela vilšanās, ka nozīmīgais balsojums nevarēja notikt jau sestdien," sacīja Bārklijs.
Bažas rada opozīcijas apgalvojums, ka viņiem ir pietiekami daudz balsu, lai piespiestu premjerministru iesaistīties sarunās par muitas savienību ar ES.
Tikmēr Eiropas Komisija paziņojusi, ka par spīti premjerministra Džonsona visai savdabīgajai pieejai, prasot "Brexit" pagarinājumu, Brisele tomēr ir gatava domāt par iespējamo izstāšanās sarunu turpināšanu. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks jau konsultējoties ar dalībvalstu līderiem, taču nenoliedzami pats svarīgākais ir saņemt britu skaidrojumus par nākamajiem soļiem.
Kā norāda Francijas valdības pārstāvji, Lielbritānijas izstāšanās no ES atlikšana uz vēl ilgāku laiku nebūs neviena interesēs. Kā pēc ministru kabineta tikšanās norādījusi valdības preses pārstāve, tagad viss ir atkarīgs no tā, ko domā britu parlaments.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ir izteicies, ka Berlīne būtu gatava nelielam tehniskam "Brexit" pagarinājumam, ja britu parlamentam ir nepieciešams vairāk laika izstāšanās līguma apstiprināšanai. Māss norādījis, ka gadījumā, ja britu pārstāvju palāta noraidīs jaunāko "Brexit" vienošanās tekstu, situācija ES valstīm kļūtu daudz sarežģītāka.
